Vjetnamiešu valoda

Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt, izrunā: /tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ/) ir austroaziātu saimes valoda. Tā ir Vjetnamas valsts valoda. Tā ir dzimtā valoda daudziem vjetnamiešiem, kā arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši.

Vjetnamiešu valoda tiếng Việt
Izruna:	IPA: tiɜŋ˧ˀ˦ viɜʔt̚˧ˀ˨ʔ
Valodu lieto:	Vjetnamā
Reģions:	Dienvidaustrumāzija
Pratēju skaits:	75 miljoni[1]
Valodu saime:	Austroaziātu  Vjetu   Vjetu-mjonu    Vjetnamiešu valoda
Rakstība:	Latīņu raksts (vjetnamiešu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Vjetnama Minoritātes valoda:  Čehija
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1:	vi
ISO 639-2:	vie
ISO 639-3:	vie

Ģeogrāfiskā izplatība

Vjetnamiešu valodā galvenokārt izplatīta Vjetnamā, kur to galvenokārt lieto tur dzīvojošie vjetnamieši. Tā ir arī dzimtā vai otrā valoda daudzām Vjetnamā dzīvojošajām minoritātēm. Tā plaši izplatīta ir arī Guansji Džuanu autonomajā reģionā (Ķīnā). Nozīmīgs vjetnamiešu valodas pratēju skaits dzīvo arī Kambodžā un Laosā.

Vjetnamiešu emigrācijas rezultātā to lieto arī citās pasaules daļās dzīvojošie vjetnamieši. Amerikas Savienotajās Valstīs tā sestā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Tiek lēsts, ka šajā valstī dzīvo ap 1,5 miljoniem vjetnamiešu valodas pratēju. Austrālijā vjetnamiešu valoda ir septītā lielākā valoda, bet Francijā — astotā lielākā valoda pēc runātāju skaita. Čehijā vjetnamiešu valoda oficiāli atzīta kā viena no 14 minoritātes valodām.

Valodnieciskā klasifikācija

Aptuveni pirms 150 gadiem vjetnamiešu valoda tika identificēta kā austroaziātu valodu saimes monu-khmeru atzara valoda. Vēlāk tika konstatēts, ka tā radnieciski ir daudz tuvāka mjonu valodai (thiểng Mường) nekā citām monu-khmeru valodām, tāpēc tika izveidots vjetu-mjonu atzars, kurā iekļāva vēl dažas valodas, kas bija tuvākās šīm valodām.^[2] Termins ‘vjetu valodas’ (vietic) parādījās 1992. gadā, kad to ieviesa valodnieks Heiss (La Vaughn H. Hayes).^[3]

Fonoloģija

Patskaņi

Līdzīgi kā citās Dienvidaustrumāzijas valodām arī vjetnamiešu valodā daudz izmanto patskaņus.

	Priekš.	Vid.	Pakaļ.
Augsts	i [i]	ư [ɨ]	u [u]
Augsti vidējs	ê [e]	ơ [əː]	ô [o]
Zemi vidējs	e [ɛ]	â [ə]	o [ɔ]
Zems	ă [a] / a [aː]

Priekšējās un vidējās rindas patskaņi, kā arī zemi vidēja mēles pacēluma patskaņi (i, ê, e, ư, â, ơ, ă, a) ir nenoapaļoti, bet pakaļējās rindas patskaņi (u, ô, o) ir noapaļoti. Patskaņus â [ə] un ă [a] izrunā ļoti īsi, daudz īsāk nekā pārējos patskaņus.

Divskaņi

Vjetnamiešu valodā plaši izmanto arī divskaņus un trijskaņus. Divskaņus veido viens pamata patskanis un viens puspatskanis.

Pamata patskanis	Divskanis ar puspatskani priekšā	Divskanis ar puspatskani beigās	Divskanis ar puspatskani vidū	Trijskanis ar puspatskani priekšā	Trijskanis ar puspatskani beigās
i	–	iu [iʊ̯]	ia~iê~yê [iə̯]	–	iêu [iə̯ʊ̯]
ê	–	êu [eʊ̯]	–	–	–
e	–	eo [ɛʊ̯]	–	–	–
ư	ưi [ɨɪ̯]	ưu [ɨʊ̯]	ưa~ươ [ɨə̯]	ươi [ɨə̯ɪ̯]	ươu [ɨə̯ʊ̯]
â	ây [əɪ̯]	âu [əʊ̯]	–	–	–
ơ	ơi [əːɪ̯]	–	–	–	–
ă	ay [aɪ̯]	au [aʊ̯]	–	–	–
a	ai [aːɪ̯]	ao [aːʊ̯]	–	–	–
u	ui [uɪ̯]	–	ua~uô [uə̯]	uôi [uə̯ɪ̯]	–
ô	ôi [oɪ̯]	–	–	–	–
o	oi [ɔɪ̯]	–	–	–	–

Līdzskaņi

		Labiāls	Alveolārs	Retroflekss	Palatāls	Velārs	Glotāls
Nazāls		m [m]	n [n]		nh [ɲ]	ng/ngh [ŋ]
Slēdzenis	nebalsīgs	p [p]	t [t]	tr [ʈʂ~ʈ]	ch [c~tɕ]	c/k/q [k~q]
	balsīgs	b [ɓ]	đ [ɗ]
	aspirēts		th [tʰ]			kh [x~kʰ]
Berzenis	nebalsīgs	ph [f]	x [s]	s [ʂ]			h [h]
	balsīgs	v [v]	d [z~j]	r [ʐ~ɹ]	gi [z~j]	g/gh [ɣ]
Aproksimants		u/o [w]	l [l]		y/i [j]