Iekšējā krievu eskalācija un destabilizācija kopš 23./24. 2023. gada jūnijs From Wikipedia, the free encyclopedia
Vāgneriešu dumpis jeb Prigožina dumpis (krievu: Мятеж ЧВК «Вагнер», Мятеж Пригожина) bija Vāgnera grupas kaujinieku bruņota sacelšanās Jevgeņija Prigožina vadībā, kas notika 2023. gada 23. un 24. jūnijā.
Vāgneriešu dumpis | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Vāgnera grupa Atbalsts: "Štorm-Z"[1] "Rusič" |
Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests
| ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Jevgeņijs Prigožins Dmitrijs Utkins |
Vladimirs Putins
| ||||||
Spēks | |||||||
25 000 (saskaņā ar Prigožina datiem)[2] 8000 (saskaņā ar The Daily Telegraph)[3] | nav zināms | ||||||
Zaudējumi | |||||||
2 nogalināti 1 UAZ automašīna 1 kravas automašīna |
15 nogalināti[4] 6 notriekti helikopteri 1 notriekta militārā lidmašīna 1 bruņumašīna Tigr 1 militārais KAMAZ |
Lai gan Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka Vāgnera grupas kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi.[5] Savukārt 26. jūnijā Putins apgalvoja, ka bruņotais dumpis jebkurā gadījumā būtu apspiests, bet viņš apzināti centies iegūt laiku, lai novērstu asinsizliešanu.[6]
2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā strauji pieauga Jevgeņija Prigožina un Vāgnera grupas ietekme. Ja 2017.—2018. gadā Vāgnera grupas skaits tika lēsts dažu tūkstošu kaujinieku apmērā, tad līdz 2023. gada janvārim, saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu aplēsēm, Vāgnera grupas kaujinieku skaits sasniedz 50 tūkstošus.[7]
Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar Krievijas Aizsardzības ministriju, gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja Sergeju Šoigu par Krievijas armijas rīcību Sīrijā, sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm".[8]
Vāgnera grupas ietekme pieauga pēc tam, kad izgāzās Krievijas vadības sākotnējie plāni par ātru Ukrainas sakāvi. Kara ar Ukrainu pirmajos mēnešos Krievijas armija cieta ievērojamus zaudējumus, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins ilgi vilcinājās ar mobilizācijas pasludināšanu. Šādos apstākļos Krievijas varas iestādes sāka aktīvi iesaistīt algotņus kaujas operācijās Ukrainā. Prigožins saņēma ievērojamus resursus, tostarp aviācijas tehniku, un tiesības vervēt Krievijas ieslodzītos Vāgnera grupā.
Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju.[9]
23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju".[10]
Krievijas Aizsardzības ministrija šo paziņojumu sākotnēji nodēvēja par "informatīvu provokāciju". Savukārt Prigožins paziņoja, ka gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa kaujinieki uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.[11]
24. jūnija naktī 1:30 pēc Maskavas laika Krievijas TV Pirmā kanāla diktore nolasīja FDD paziņojumu par esošo stāvokli un apvainoja Prigožinu melos par Krievijas armijas uzbrukumu viņa vienībām, nosaucot viņa rīcību par noziedzīgu, nodevīgu un valsts apvērsumu.[12]
Maskavā, Maskavas un Voroņežas apgabalos ieviesa pretteroristiskās operācijas (PTO) režīmu,[13] kas cita starpā ļauj legāli kontrolēt Interneta un telefona sarunas, ielauzties dzīvokļos un konfiscēt transporta līdzekļus.[14]
Krievijā, īpaši PTO zonā, sāka bloķēt informāciju par Prigožinu,[15] ieskaitot Google News. Taču bloķēšanas ir daļējas un nesistemātiskas.[16]
Voroņežas apgabala gubernators Gusevs paziņoja, ka viņš pavēlējis slēgt kustību vairāk kā 300 kilometros federālā autoceļa M4. Viņš arī aicināja vietējos iedzīvotājus nepārvietoties pa ceļiem un neatstāt mājas, bet Rostovas apgabala gubernators aicināja nevienu neizbraukt uz M4, kā arī neatstāt mājas, nenorādot iemeslu.[16] Arī Ļipeckas apgabalā ieviesti pastiprināti drošības mēri.
6:00 Prigožins paziņoja, ka viņa vienības atsitušas atsevišķu helikopteru uzbrukumus. 8:00 ar Prigožinu saistīts kanāls publicēja video, kurā viņš "ved sarunas" ar aizsardzības ministra vietnieku Junusu-Beku Jevkurovu un Ģenerālštāba Galvenās direkcijas vadītāja vietnieku Vladimiru Aleksejevu.[17] Prigožins informēja Jevkurovu, ka vāgnerieši notriekuši trešo helikopteru un "notrieks visu, ko nosūtīs". Prigožins norādīja, ka viņi ieradās Rostovā, lai "dabūtu Ģenerālštāba priekšnieku un Šoigu". "Kamēr viņi nav šeit, mēs bloķējam Rostovas pilsētu un dodamies uz Maskavu," teica Prigožins.[18] Jevkurovs atbildē lūdz "izvest puišus", bet "Vāgnera" vadītājs atsakās.[17] Neilgi pēc tam Prigožins ievietoja vēl vienu video, kurā stāstīja, ka "vāgnerieši" kontrolējot Rostovas militāros objektus, tostarp lidlauku.
Reuters ziņoja, ka Voroņežā "Vāgnera" algotņi pārņēmuši kontroli pār visiem militārajiem objektiem, atsaucoties uz avotu Krievijas specdienestos.[19] Neatkarīgu apstiprinājumu šai informācijai nav.
11:00 pēc Maskavas laika Putins uzstājās ar paziņojumu televīzijā, nosaucot "vāgneriešu" darbības par "dūrienu mugurā", nodevību un salīdzinot situāciju ar 1917. gada oktobri, Jevgeņiju Prigožinu neminot vārdā.[20]
Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām Voroņežas apgabalā notika sadursmes,[21] ir notriekti trīs Krievijas armijas helikopteri.[22]
12:19 Prigožins atteicās padoties un nolikt ieročus: "Mēs esam cīnījušies un cīnāmies. Visa Vāgnera grupa. Un neviens negrasās padoties pēc FDD, prezidenta un jebkura cita pieprasījuma, jo mēs nevēlamies, lai valsts turpinātu dzīvot korupcijā, krāpšanā un birokrātijā".[23] 18:49 Vāgnerieši turpināja bez kaujām virzīties uz Maskavu, vietējā vara mēģināja bloķēt ceļus ar celtniecības tehniku un neļaut grupai virzīties uz priekšu.[24]
Ap 20:30 Baltkrievijas diktators Lukašenko paziņoja, ka Jevgeņijs Prigožins pēc sarunām ar viņu esot piekritis apturēt savu spēku virzīšanos uz Maskavu. Vēlāk to apstiprināja pats Prigožins, kurš pavēstīja, ka viņa kaujinieku kolonnas pagriezušās atpakaļ un "saskaņā ar plānu atgriežas lauka nometnēs".[25]
Ap 22:40 Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm un pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.[26] Viņš arī informēja, ka daļa Vāgnera grupas kaujinieku, kas sākotnēji atteicās piedalīties Prigožina dumpī, parakstīs līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju.[27]
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt Krieviju un Baltkrieviju, un tos, kuri tur atrodas, pamest šīs valstis pēc iespējas ātrāk[31] un paziņoja, ka neizsniegs humānās un cita veida vīzas Krievijas pilsoņiem, kas bēgs no Krievijas.[32][33] Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pašreizējā konfrontācija Krievijā ir tā situācija, kad "ļaunums cīnās ar ļaunumu".[34] Pēc viņa teiktā Latvijas valdība strādāja pie dažādiem scenārijiem un pastiprināja robežkontroli. NBS komandieris Leonīds Kalniņš aicināja nepārvērtēt Prigožina iespējas un kritiski vērtēt viņa paziņojumus. Kalniņš uzskatīja, ka dumpis tiks apslāpēts.[35]
Igaunijas valdība pastiprināja robežu drošību un aicināja iedzīvotājus nebraukt uz Krieviju.[36]
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacīja, ka viņš "cieši uzrauga" situāciju Krievijā un sazinās ar citiem Eiropas Savienības līderiem un G7 partneriem. Viņš norādīja, ka "tas neapšaubāmi ir Krievijas iekšējais jautājums", un piebilda, ka ES atbalsts Ukrainai un prezidentam Volodimiram Zelenskim ir "nesatricināms".[37]
Baltkrievijas diktators Lukašenka dumpja laikā pavēlēja izsludināt Baltkrievijas armijā pilnu kaujas gatavību un pēc Putina aicinājuma aktīvi iesaistījās incidenta risināšanā. Saskaņā ar panākto vienošanos Prigožins un daļa Vāgnera grupas kaujinieku pārcēlās uz Baltkrieviju.[38]
Kā paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, sacelšanās laikā Vladimirs Putins telefoniski sazinājās ar Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas līderiem. Kazahstānas prezidenta preses dienests, komentējot šos ziņojumus, paziņoja, ka "Kasims Žomarts Tokajevs norādīja, ka notiekošie notikumi ir Krievijas iekšējais jautājums".[39]
Vāgnera grupas vadītāja Jevgeņija Prigožina apgalvojumi par iespējamo apvērsuma sākumu Krievijā ietekmēja Krievijas lielāko uzņēmumu akciju cenas. Maskavas biržas indekss samazinājās par 2,02 %. Turklāt Sberbank akcijas samazinājās par 2,05 %, Rosneft — par 1,6 %, Gazprom — par 1,41 % un Lukoil — par 2,08 %. Kopumā vairāku Krievijas publisko uzņēmumu akcijas zaudēja no 1 % līdz gandrīz 6 %.[40]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.