From Wikipedia, the free encyclopedia
Zvīņbeku ģints (Strobilomyces) ir beku dzimtas stobriņu sēņu ģints. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada sākumā tajā ietilpa 42 sugas,[1] no kurām Latvijā atrasta tikai viena — ģints tipiskā suga melnā zvīņbeka (Strobilomyces strobilaceus),[2] kura iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā[3] un Latvijas Sarkanajā grāmatā.[4] Daļa autoru šo ģinti ieskaita īpašā zvīņbeku dzimtā, kurā tā atradās līdz pēdējo desmitgažu ģenētiskajiem pētījumiem, ieļaujot tajā arī tumšbekas (Porphyrellus) un žultsbekas (Tylopilus),[5][6][7] tomēr kopš 2010. gadiem šī dzimta vairs neskaitās pastāvoša. Ģints latīniskais nosaukums veidots no grieķu valodas vārdiem "priedes čiekura sēne".
Zvīņbeku ģints | |
---|---|
Ģints tipiskā suga - melnā zvīņbeka | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
Kārta | Beku rinda (Boletales) |
Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
Ģints | Zvīņbekas (Strobilomyces) |
Zvīņbeku ģints Vikikrātuvē |
Uzskata, ka šai ģintij ir tuvākā radniecība ar tikai tropu Āfrikā sastopamo ģinti Afroboletus, tomēr tās atšķiras pēc sporām un ķīmiski.[8]
Aug pārsvarā tropu rajonos, daudzas sugas aprakstītas un atrastas tikai Dienvidaustrumu Āzijā, dienvidu Ķīnā un Austrālijā, tuvu Klusā okeāna piekrastei.
Eiropā zināma tikai melnā zvīņbeka, kas ir mikorizas sēne. Eiropā parasti aug no jūlija līdz oktobrim.[12]
Zvīņbekas Eiropā viegli atšķiramas no citām stobriņu sēnēm pēc biezajām zvīņām uz cepurītes.[13]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.