Ķekavas novads (2009—2021)

Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts. Novada centrs bija Ķekava.

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ķekavas novads.

Ķekavas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Ķekava
Kopējā platība:[1]	275,4 km2
• Sauszeme:	258,7 km2
• Ūdens:	16,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2]	24 631
Blīvums (2021):	95,2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Baloži Daugmales pagasts Ķekavas pagasts
Mājaslapa:	www.kekava.lv
Ķekavas novads Vikikrātuvē

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.^[3]

Daba

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa zemgaļu Upmales zemes sastāvā. Pēc viena uzskata Daugmales pilskalns ir Indriķa hronikā minētā Zemgales osta (latīņu: Portus Semigalliae). Livonijas Konfederācijas laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet dienvidaustrumu daļa Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās Mazjumpravas muižu, kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu. 1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Rīgas apriņķa Doles pagastā izveidoja Doles un Ķekavas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ķekavas ciems ietilpa Baldones (1949-1959) un Rīgas rajonos. 1960. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Strēlnieku ciema. 1974. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Katlakalna ciema teritorijas, bet daļu teritorijas atdalīja jaunizveidotajam Daugmales ciemam.^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ķekavas pagastu apvienoja ar Baložu pilsētu un Daugmales pagastu, izveidojot Ķekavas novadu. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar Baldones novadu.

Teritoriālais iedalījums

Apdzīvotās vietas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[5]
Latvieši (17153)			74.0%
Krievi (3693)			15.9%
Baltkrievi (497)			2.1%
Poļi (242)			1.0%
Ukraiņi (413)			1.8%
Lietuvieši (264)			1.1%
Cita tautība (375)			1.6%
Nav izvēlēta (532)			2.3%

Pašvaldība

Ķekavas novada dome bija izveidojusi šādas pašvaldības iestādes:^[6]

• Centrālā administrācija "Ķekavas novada pašvaldība";
• Reģionālā pašvaldības policija;
• Ķekavas novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";
• Ķekavas novada bāriņtiesa;
• Jaunatnes iniciatīvu centrs.

Tautsaimniecība

Izglītība

Ķekavas novadā pastāvēja šādas izglītības iestādes:^[6]

• Baložu vidusskola;
• Ķekavas vidusskola;
• Daugmales pamatskola;
• Pļavniekkalna sākumskola;
• Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Avotiņš»,«Ieviņa», «Zvaigznīte»un «Bitīte»;
• Ķekavas novada sporta skola;
• Ķekavas Mākslas skola;
• Ķekavas Mūzikas skola.

Ķekavas novadā ir dibināta arī viena privātskola: Privātā pamatskola «Gaismas tilts '97»

Sports

Ķekavā bāzējās futbola klubs "Auda", kur trenējās bērni, jaunieši un pieaugušie. Kluba pieaugušo komanda piedalījās 1. līgas čempionātā, bet dažāda vecuma bērnu un jauniešu komandas — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Florbola kluba "Ķekavas Bulldogs" vīriešu un sieviešu komandas piedalījās Latvijas augstākās līgas čempionātos.

Kultūra

Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra bija Ķekavas novada pašvaldības iestāde. Aģentūra izveidota ar mērķi apvienot vienā pašvaldības iestādē visas kultūras institūcijas, lai nodrošinātu vienotu kultūras vērtību radīšanas, izplatīšanas un saglabāšanas sistēmu.

Aģentūras sastāvā bija šādas struktūrvienības:^[7]

• Baložu pilsētas bibliotēka,
• Baložu pilsētas kultūras nams,
• Daugmales bibliotēka,
• Daugmales kultūras daļa,
• Doles Tautas nams,
• Katlakalna bibliotēka,
• Katlakalna Tautas nams,
• Ķekavas kultūras nams,
• Ķekavas pagasta bibliotēka,
• Ķekavas novadpētniecības muzejs,
• Tūrisma informācijas centrs.

Reliģija

Ievērojami novadnieki

• Jānis Goldmanis (1875—1955), politiķis, Latvijas Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
• Pēteris Sēja (1880—1940), diplomāts

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ķekavas novadā

Arheoloģijas pieminekļi

• Klaņģu kalns — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
• Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
• Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7. gadsimta zemgaļu apbedījumi).^[8]

Citas ievērojamas vietas

• Ķekavas novadpētniecības muzejs,
• Daugmales skolas muzejs,
• Titurgas ezers,
• Mūlkalns,
• Daugmales pilskalns,
• Katlakalna priedes,
• Ostvalda kanāls,
• Mūrīši,
• Doles–Ķekavas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca,
• Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca,
• Doles Tautas nams,
• Rāmavas muiža,
• Tipogrāfija Britania,
• Piemiņas akmens represētajiem novadniekiem,
• Garlība Merķeļa kapa piemineklis,
• Piemiņas akmens E. Ostvaldam,
• Baložu "Varde",
• Baložu pilsētas strūklaka,
• Johana Heinriha Baumaņa kapa piemineklis,
• Piemiņas akmens Robertam Mūrniekam,
• Piemiņas akmens "Bēgļu ceļš",
• Jāņu kalns - Senču svētkalniņš,
• Nāves sala,
• Brāļu kapi pie Truseļiem,
• Katlakalna Brāļu kapi.

Attēlu galerija