Ņujorka

Ņujorka (angļu: New York City) ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV,^[7] un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.^[8][9][10] Ņujorkai ir liela nozīme vairākās jomās — sakaru, finanšu, mediju, mākslas, modes, zinātnes, tehnoloģiju, izglītības un izklaides jomā. Ņujorkā arī atrodas Apvienoto Nāciju galvenā mītne,^[11] kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu. Ņujorku bieži vien dēvē arī par Ņujorkas pilsētu (New York City),^[12] lai nesajauktu ar Ņujorkas štatu.^[13]

Šis raksts ir par pilsētu ASV. Par citām jēdziena Ņujorka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ņujorka
pilsēta
New York City
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Manhatanas centrālā daļa, ANO galvenā mītne, Brīvības statuja, Bruklinas tilts, Centrālparks, Taimskvērs un Unisfēra Kvīnsā.
Karogs Emblēma Logo
Neformālais nosaukums: The Big Apple, Gotham, Center of the Universe, The City That Never Sleeps,[1] The Capital of the World[2][3][4][5]
Ņujorka Rādīt kartē "ASV" Ņujorka Rādīt kartē "Ņujorkas štats"
Koordinātas: 40°43′N 74°0′W
Valsts	ASV
Štats	Ņujorka
Iedalījums	Rajoni
Administrācija
• Mērs	Ēriks Adamss
Platība
• pilsēta	1 214,4 km2
• sauszeme	789,4 km2
Augstums	10 m
Iedzīvotāji (2020)[6]
• pilsēta	8 804 190
• blīvums	6 731,8/km²
• urbānā teritorija	8 223 567
• aglomerācija	16 897 109
Laika josla	EST (UTC-5)
• Vasaras laiks (DST)	EDT (UTC-4)
Tālruņu kods	212, 718, 917, 646, 347, 929
Mājaslapa	www.nyc.gov
Ņujorka Vikikrātuvē

Ņujorka ir iedalīta piecos rajonos — Bronksā, Bruklinā, Manhatanā, Kvīnsā un Steitenailendā.^[14][15] Pamatojoties uz 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, Ņujorkā dzīvo 8 175 133 cilvēki, tādējādi tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta valstī.^[16][17][18] Ņujorkā runā aptuveni 800 valodās, tādējādi tā ir pilsēta, kurā runāt visvairāk valodās. Ņujorkas metropoles zonā dzīvo 16,4 miljoni iedzīvotāju.^[19][20]

Ņujorkas vēsture sniedzas līdz pat 1624. gadam, kad to atklāja Holandes Republikas kolonisti un nosauca par Jauno Amsterdamu.^[21] 1664. gadā pilsēta un tās apkārtne nonāca angļu kontrolē un tika pārdēvēta par Ņujorku. No 1785. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. Tā ir bijusi valsts lielākā pilsēta kopš 1790. gada. Brīvības statuja sveicināja miljoniem imigrantu, kas iebrauca Amerikā ar kuģiem 19. un 20. gadsimtā.

Daudzas vietas un objekti Ņujorkā ir kļuvuši par ļoti atpazīstamiem visā pasaulē. Taimskvērs (Times Square) ir atpazīstams ar savu Brodvejas teātri, viena no iedzīvotāju aizņemtākajām Ņujorkas vietām, liels pasaules izklaides centrs. Pilsētā atrodas daudzi pasaulē pazīstami tilti, debesskrāpji un parki. Ņujorkas finanšu rajons, kur atrodas Volstrīta (Wall Street), kalpo par pasaules finanšu galvaspilsētu, un Volstrītā atrodas Ņujorkas akciju tirgus, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē. Atšķirībā no citām pasaules vietām Ņujorkas metro pasažierus pārvadā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā. Ņujorkā atrodas vairākas koledžas un universitātes — Kolumbijas Universitāte, Ņujorkas Universitāte un Rokfellera Universitāte, kuras visas ietilpst 50 pasaulē labāko universitāšu sarakstā.^[22]

Vēsture

Kad itāliešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazzano) 1524.—1525. gadā kuģoja uz ziemeļiem gar Ziemeļamerikas piekrasti, šajā teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi. 1625. gadā holandieši dibināja Jauno Amsterdamu (Nieuw Amsterdam), kam 1652. gadā piešķīra pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un pārdēvēja par Ņujorku.

Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. 19. gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelfiju, un Ņujorka kļuva par ASV austrumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri. 20. gadsimta sākumā imigrācija no Eiropas sasniedza maksimumu, bet 1920. gados krasi pieauga melnādaino iedzīvotāju ieceļošana no ASV dienvidu štatiem.

Pēc Otrā pasaules kara Ņujorka ieguva globālas pilsētas nozīmi, bet abstraktais ekspresionisms radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu.

2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram. Gāja bojā vairāk nekā 3000 cilvēku. Tā vietā ir atklāts jauns ēku komplekss (1 WTC, One World Trade Center), Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vieta, un trīs citi biroju torņi.

Pilsēta

Arhitektūra

Manhatanas panorāma ar saviem daudzajiem debesskrāpjiem ir pazīstama visā pasaulē, un Ņujorkā atrodas arī daži no lielākajiem debesskrāpjiem pasaulē, piemēram, One World Trade Centre, kura kopējais augstums sasniedz 541,33 metrus.^[23] Kopš 2008. gada augusta Ņujorkā ir 5538 augstceltnes, no kurām 50 pārsniedz 200 m augstumu. Tas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV pilsētā, un vairāk ir tikai Honkongā.

Ņujorkā atrodas dažādu arhitektūras stilu ēkas, arī smalki detalizēti gotiskā stila debesskrāpji.

Parki

Ņujorkai ir vairāk par 110 km² parku teritorijas un 23 km ar publiskajām pludmalēm.

Cilvēkresursi

Sabiedriskā kārtība

Pamatraksts: Ņujorkas policijas departaments

Ņujorkas policijas departamenta (NYPD) policisti Bruklinā

Ņujorkas policijas departaments (NYPD) ir lielākie policijas spēki Amerikas Savienotajās Valstīs, un tajā strādā vairāk nekā 36 000 cilvēku, kas ir trīs reizes vairāk nekā Čikāgas policijas departamentā.^[24] Politiķi, plašsaziņas līdzekļi un paši policisti departamentu bieži dēvē ar segvārdu New York's Finest.^[25]

Ievērojamākās vietas

• Brīvības statuja
• Brodveja
• Centrālais parks
• Empire State Building

Galerija

Ņujorkas panorāma

Cilvēki

Ņujorkā dzimuši

• Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart; 1899—1957) — kinoaktieris;
• Alfreds Besters (Alfred Bester; 1913—1987) — rakstnieks;
• Roberts De Niro (Robert De Niro; 1943) — aktieris;
• Maikls Džordans (Michael Jordan; 1963) — basketbolists;
• Miltons Frīdmans (Milton Friedman; 1912—2006) — ekonomists;
• Džordžs Gēršvins (George Gershwin; 1898—1937) — komponists;
• Marija Kalla (Maria Callas; 1923—1977) — operdziedātāja;
• Als Kapone (Al Capone; 1899—1947) — gangsteris;
• Stenlijs Kubriks (Stanley Kubrick; 1928—1999) — kinorežisors;
• Rojs Lihtenstains (Roy Lichtenstein; 1923—1997) — mākslinieks;
• Jehudi Menuhins (Yehudi Menuhin; 1916—1999) — vijoļnieks;
• Jūdžīns O'Nīls (Eugene O'Neill; 1888—1953) — rakstnieks;
• Roberts Openheimers (Robert Oppenheimer; 1904—1967) — fiziķis;
• Als Pačīno (Al Pacino; 1940) — aktieris;
• Džeroms Deivids Selindžers (Jerome David Salinger; 1919-2010) — rakstnieks;
• Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese; 1942) — kinorežisors;
• Olivers Stouns (Oliver Stone; 1946) — kinorežisors;
• Bārbra Streisande (Barbra Streisand; 1942) — mūziķe, aktrise;
• Tupaks Šakurs (Tupac Amaru Shakur; 1971—1996) — reperis;
• Maiks Taisons (Mike Tyson; 1966) — bokseris;
• Donalds Tramps (Donald Trump; 1946) — 45. ASV Prezidents, uzņēmējs