Kolumbijas Universitāte

Kolumbijas Universitāte Ņujorkas pilsētā (angļu: Columbia University in the City of New York), biežāk pazīstama kā Kolumbijas Universitāte (angļu: Columbia University) ir privāta universitāte ASV, Ņujorkā.

Columbia University in the City of New York
Moto	In lumine Tuo videbimus lumen
Valsts	ASV
Dibināta	1754. gads
Atrašanās vieta	Manhatana, Ņujorka
Tips	privāta (private)
Finanšu dotācijas	7,4 miljardi US$
Studenti	24 820
Asociācijas	AAU
THES - QS rangs (ASV)	10 (2008)
Akadēmiskais rangs (Ķīna)	7 (2008)
Mājaslapa	http://www.columbia.edu/

Kolumbijas Universitātes Batlera bibliotēkas ēka ziemā

Tā ar Apvienotās Karalistes karaļa Džordža II rīkojumu dibināta 1754. gadā kā Karaļa koledža (angļu: King's College). Tā ir viena no divām universitātēm, kuras dibinātas ar karaļa pavēli, un bija piektā vecākā koledža ASV.

Oficiāli universitātē pasnieguši vai studējuši 77 Nobela prēmijas laureāti. Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā ieņem 9. vietu (2016).^[1]

Kolumbijas Universitāte ir pirmā ASV, kas ieviesa antropoloģiju, politoloģiju un vēsturisko restaurāciju kā akadēmiskas disciplīnas. Tā bija pirmā ASV augstskola, kas piešķīra medicīnas doktora grādu. Kolumbijas Universitāte ir FM radio un mūsdienu ģenētikas dzimšanas vieta. Universitātē tika attīstīta Manhatanas projekta agrīnā stadija, un šeit pirmoreiz ASV tika saskaldīts urāna atoms.

Mākslā un kultūrā Kolumbijas Universitāte ir bītu kustības, Hārlemas renesanses un postkoloniālisma rašanās vieta. Kolumbijas Universitāte ir Pulicera balvas piešķiršanas vieta.

Pazīstami Kolumbijas Universitātē studējušie cilvēki

• antropoloģija un filozofija — Mārgarita Mīda, Edvards Sapīrs, Elmans Sērviss
• bioloģija — Stīvens Džejs Gūlds
• uzņēmējdarbība — Vorens Bafets
• datorzinātne — Džons Bekuss
• ekonomika — Kenets Erovs, Miltons Frīdmans, Saimons Kuznecs, Uldis Mārtiņš Klauss
• filozofija — Džons Djūijs, Roberts Noziks
• fizika — Leons Kūpers, Leons Ledermans, Roberts Milikens, Arno Penziass, Izidors Rabi, Džeimss Reinvoters, Džulians Švingers
• kino — Džims Džārmušs, Džeimss Kegnijs, Entonijs Pērkinss
• ķīmija — Konrāds Blohs, Roberts Grabss, Ērvings Lengmīrs
• valodniecība — Moriss Halle
• literatūra — Aizeks Azimovs, Alens Ginsbergs, Džozefs Hellers, Lengstons Hjūzs, Džeks Keruaks, Ursula Le Gvina, Pols Osters, Aptons Sinklērs, Rodžers Zelaznijs
• politika — Džuljāno Amato, Hanss Blikss, Uldis-Ivars Grava, Alans Grīnspens, Aleksandrs Hamiltons, Tomass Hendriks Ilvess, Baraks Obama, Medlina Olbraita, Franklins Rūzvelts, Teodors Rūzvelts, Mihails Saakašvili