11. Saeimas vēlēšanas

parlamenta vēlēšanas Latvijā, 2011. gadā From Wikipedia, the free encyclopedia

11. Saeimas vēlēšanas
Remove ads

11. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2011. gada 17. septembrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.[1] Tās tika pasludinātas 26. jūlijā — dienā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinātā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu rezultātus.

Ātrie fakti 903 470 (60,55%), Pirmā partija ...

Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.[2]

11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.[3] Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija 9. Saeimas vēlēšanās - 60,98%).

Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība "Saskaņas Centrs". Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā Zatlera Reformu partija, premjerministra Valda Dombrovska pārstāvētā partija "Vienotība", kā arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā līdz šim pārstāvētā "Šlesera Reformu partija LPP/LC" nepārvarēja 5% barjeru.[4]

Remove ads

Balsošanas sistēma

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Remove ads

Kandidātu saraksti

Reģistrācija

Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no 29. jūlija līdz 18. augustam.[2][5]

Saraksti un to līderi

Vairāk informācijas N., Saraksts ...
Remove ads

Ministru prezidenta kandidāti

Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus Ministru prezidenta amatam.

Vēlētāju aktivitāte

Nobalsojušo skaits
Teritorija Vēlētāju skaits līdz
[10] 8.00
% līdz
[11] 12.00
% līdz
[12] 16.00
% līdz
[13] 20.00
% Iecirkni
noslēdzot
% Atrašanā
vietās
% Kopējā aktivitāte %
Latvijā 1 492 084 23 070 1,55% 356 341 23,88% 639 813 42,88% 877 712 58,82% 877 712 58,82% 25 758 1,73% 903 470 60,55%
Rīga 408 683 6309 1,54% 87 849 21,50% 186 180 45,53% 255 293 62,43% 255 293 62,43% 785 1,92% 270 452 66,18%
Vidzeme 408 911 6715 1,64% 106 125 25,95% 186 180 45,53% 255 293 62,43% 255 293 62,43% 7858 1,92% 263 151 64,35%
Latgale 237 077 3726 1,57% 55 174 23,27% 86 396 36,44% 111 790 47,15% 111 790 47,15% 5055 2,13% 116 845 49,29%
Kurzeme 204 864 2863 1,40% 50 885 24,84% 87 987 42,95% 116 310 56,77% 116 310 56,77% 3387 1,65% 119 697 58,43%
Zemgale 232 549 3457 1,49% 56 308 24,21% 94 816 40,77% 128 737 55,36% 128 737 55,36% 4588 1,97% 133 325 57,33%


Remove ads

Vēlēšanu rezultāti

Vairāk informācijas Partijas un apvienības, Balsis ...
Remove ads

Atsauces

Ārējās saites

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads