Aškenazi

Aškenazi (ivritā: יְהוּדֵי אַשְׁכְּנַז (jehudei Aškenaz) — 'Aškenazi pēcnācēji') ir lielākā ebreju tautas daļa, kas izveidojusies Vidus- un Austrumeiropā, Svētās Romas impērijas un Polijas—Lietuvas kopvalsts teritorijās, kur vēsturiski lietoja jidišu un kuru jūdaisma rituāli joprojām atšķiras no Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes sefardu ebrejiem, kā arī Tuvo Austrumu un Centrālāzijas izcelsmes mizrahi ebrejiem.

Aškenazi
יְהוּדֵי אַשְׁכְּנַז

1878. gada glezna, kurā attēloti aškenazi Salīdzināšanas dienā lūdzamies sinagogā.
Visi iedzīvotāji
10—11,2 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
ASV 5—6 miljoni  Izraēla 2,8 miljoni  Argentīna 300 000  Kanāda 240 000  Francija 200, 000  Vācija 200,000  Latvija 6000
Reliģijas
jūdaisms

No aptuveni 10—11 miljoniem^[1] pašlaik pasaulē dzīvojošo aškenazi ebreju tikai 2,8 miljoni dzīvo Izraēlā, bet 5—6 miljoni dzīvo ASV. Vairākus simtus tūkstošu lielas aškenazu kopienas dzīvo Krievijas Federācijā, Argentīnā, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, Francijā, Vācijā un Ukrainā. Arī Latvijas ebreju kopienu veido aškenazi.

Vēsture

Aškenazi savu nosaukumu ieguvuši no viduslaiku ebreju apzīmējuma “Aškenaz”, ko attiecināja uz Viduseiropas vācvalodīgajiem apgabaliem, īpaši Reinu un Mainas upju ielejām. To kopienas Rietumeiropā sāka veidoties aptuveni 9.—10. gadsimtā, kad ebreji no Itālijas un Francijas pārcēlās uz Svētās Romas impērijas zemēm.

Viduslaikos aškenazi attīstīja savu atšķirīgo kultūru, tostarp jidišu — augšvācu valodas paveidu, ko ietekmēja ivrits un slāvu valodas. Šo kopienu raksturoja spēcīga reliģiskā dzīve, mācību tradīcijas un ebreju halahiskās tiesību normas.

Aškenazi bieži piedzīvoja ar vajāšanu, izraidīšanu un pogromus, īpaši Krusta karu laikā un melnā mēra (1348—1351) laikā, kad viņi tika nepamatoti apsūdzēti pandēmijas izraisīšanā. 14.—15. gadsimtā daudzi aškenazi pārcēlās uz Polijas Karalisti un Lietuvas dižkunigaitiju, kur tiem tika piešķirtas salīdzinoši lielākas tiesības. Šeit, Polijas—Lietuvas kopvalsts teritorijā, izveidojās lielākās ebreju kopienas pasaulē, un sākās t.s. "Zelta laikmets", kurā uzplauka aškenazu reliģiskā, juridiskā un kultūras dzīve.

Ebreju izplatība Viduseiropā 19. gadsimta beigās

18.—19. gadsimtā aškenazi ebreji izplatījās arī uz Krievijas Impērijas teritorijām (īpaši tā dēvētajā "apmetņu joslā") un citām Austrumeiropas zemēm, Tomēr viņi joprojām bija pakļauti ierobežojumiem un diskriminācijai. Daudzi no viņiem 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritāniju un Palestīnu.

Holokausta laikā (1941—1945) nacistiskā Vācija un pārējās Ass valstis Eiropā, īpaši Polijā, Lietuvā, Latvijā, Ukrainā un citur noslepkavoja apmēram sešus miljonus ebreju, no kuriem ievērojama daļa bija aškenazi.

Pēc Otrā pasaules kara aškenazi ebreji atjaunoja savas kopienas Izraēlā, Ziemeļamerikā, kā arī dažviet Eiropā. Mūsdienās aškenazi veido ievērojamu daļu no pasaules ebrejiem, īpaši Izraēlā un ASV, un tiem ir būtiska loma gan ebreju garīgajā, gan laicīgajā kultūrā.