Aleksandrija

Aleksandrija (arābu: الإسكندرية; Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ, grieķu: Αλεξάνδρεια) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta. Tā atrodas Vidusjūras krastā un ir lielākā valsts osta. Vēsturiski nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs.

Šis raksts ir par pilsētu Ēģiptē. Par citām jēdziena Aleksandrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrija
pilsēta
الإسكندرية
Karogs Emblēma
Aleksandrija
Koordinātas: 31°12′N 29°55′E
Valsts	Ēģipte
Muhafaza	Aleksandrija
Dibināta	334. p.m.ē.
Administrācija
• Gubernators	Adels Labibs
Platība
• Kopējā	2 679 km2
Iedzīvotāji (2016)[1]
• kopā	4 870 000
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Sadraudzības pilsētas
• Baltimora	ASV
• Klīvlenda	ASV
• Konstanca	Rumānija
• Durbana	Dienvidāfrika
• Sanktpēterburga	Krievija
• Šanhaja	Ķīna
• Atēnas	Grieķija
• Roma	Itālija
Aleksandrija Vikikrātuvē

Vēsture

Aleksandrija 1880. gadā

Tā tika nodibināta 332. gadā p.m.ē., Maķedonijas Aleksandra Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu pasaules zinātnes, mākslas un tirdzniecības centrs. Aleksandrija kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules pilsētām. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija grieķi, ēģiptieši, ebreji.

Uz Farosas salas Nīlas deltā drīz tika uzbūvēts viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Farosas bāka.

Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai integrācijas politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāka ieplūst imigranti un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz apmēram 300 000.

Pēc Aleksandra nāves, Ptolemaju valdīšanas laikā Aleksandrijā tika uzbūvēta arī lielākā antīkajā pasaulē bibliotēka, kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500 000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika nolaista, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116. gadā, romieši pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielu tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc Konstantinopoles, kā galvenās Austrumu metropoles nostiprināšanās, it sevišķi pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās.

Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas musulmaņu iebrukuma laikā 638. un 646. gadā. Savukārt Kairas attīstības sākums pēc 968. gada, kad tika atklāta satiksme ar Indiju, atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju.

Cilvēki

Aleksandrijā dzimuši:

• Abass II (عباس حلمي باشا (Abbas II), 1874—1944) — valdnieks;
• Apiāns (Αππιανος, ap 95—165) — vēsturnieks;
• Atanāsijs Lielais (298—373) — bīskaps;
• Dodi al Fajeds (Dodi Al-Fayed, 1955—1997) — uzņēmējs;
• Hipatija (Υπατία, 370—415) — filozofe;
• Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm, 1917) — angļu vēsturnieks;
• Svētā Katrīna no Aleksandrijas (ἡ Ἁγία Αἰκατερίνη ἡ Μεγαλομάρτυς, ap 287—ap 305);
• Konstantīns Kavafiss (Κωνσταντίνος Καβάφης, 1863—1933) — grieķu dzejnieks;
• Kleopatra VII (Kleopatra VII, 69 p.m.ē.—30 p.m.ē.) — valdniece;
• Rūdolfs Hess (Rudolf Hess, 1894—1987) — nacists;
• Filipo Tomazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti, 1876—1944) — itāliešu mākslinieks;
• Gamāls Abdels Nāsers (جمال عبد الناصر (Jamal Abd al-Naser), 1918—1970) — arābu politiķis;
• Origēns (Ωριγένης/Origenes, 185—254) — teologs;
• Paposs (Πάππος ὁ Ἀλεξανδρεύς, III gs.) — matemātiķis;
• Demiss Rusoss (Demis Roussos, 1946—2015) — dziedātājs;
• Jusefs Šahins (يوسف شاهين (Youssef Chahine), 1926) — kinorežisors;
• Omārs Šarifs (Omar Sharif, 1932—2015) — aktieris;
• Džuzepe Ungareti (Giuseppe Ungaretti, 1888—1970) — itāļu dzejnieks.