Atentāts

Atentāts ir sabiedriska darbinieka slepkavība vai tās mēģinājums (latīņu: attentatum no ad-temptāre - "mēģinājums izdarīt"). Atšķirībā no citu veidu slepkavībām, atentāts parasti tiek veikts ar ideoloģisku vai politisku pamatojumu. Parasti atentātus veic vairāku cilvēku grupējumi vai arī garīgi slimi cilvēki. Vēl bez ideoloģiskajām un politiskajām motivācijām, par atentāta izdarīšanas iemeslu var būt nauda (pasūtīta slepkavība), atriebība vai arī militāra operācija.

Atentāts pret ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums

Nosaukums

Angliski lietotais vārds assassinate (no arābu: حشّاشين‎ Ḥashshāshīn - "apsēstais" vai "hašiša lietotājs") turpretī nozīmē mērķtiecīgu slepkavību (nāves soda izpildīšanu bez tiesas) arī tiek lietots, lai apzīmētu valdības sankcionētu ienaidnieku nogalināšanu.^[1][2] Atentāts bieži tiek saistīta ar tādiem terminiem kā terorisms un brīvības cīnītājs. Dažreiz ar atentātu tiek apzīmēta arī darbība, kad tiek nogalināts cilvēks bez īpašas vajadzības.^[2]

Zināmākie atentāti un to mēģinājumi

• pret Senās Maķedonijas ķēniņu Filipu II 336. gadā p.m.ē.;
• pret Senās Romas diktatoru Jūliju Cēzaru 44. gadā p.m.ē.;
• pret Senās Romas imperatoru Kaligulu 41. gadā m.ē.;
• pret Nīderlandes neatkarības kustības līderi Orānijas Vilhelmu 1584. gadā;
• pret Francijas karali Anrī III 1589. gadā;
• pret Francijas karali Anrī IV 1610. gadā;
• pret Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvilu I 1801. gadā;
• pret ASV prezidentu Abrahamu Linkolnu 1865. gadā;
• pret Krievijas Impērijas ķeizaru Aleksandru II 1881. gadā;
• pret ASV prezidentu Džeimsu Gārfīldu 1881. gadā;
• pret Austroungārijas ķeizarieni Elizabeti (Sisī) 1898. gadā;
• pret ASV prezidentu Viljamu Makinliju 1901. gadā;
• pret Austroungārijas troņmantnieku Franci Ferdinandu 1914. gadā;
• pret Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu 1918. gadā;
• pret Latvijas Ministru prezidentu Kārli Ulmani 1920. gadā;
• pret ukraiņu politiķi Simonu Petļuru 1926. gadā;
• pret bijušo padomju politiķi Ļevu Trocki 1940. gadā;
• pret Trešā reiha Galvenās Drošības pārvaldes vadītāju Reinhardu Heidrihu 1942. gadā;
• pret Vācijas fīreru Ādolfu Hitleru 1944. gadā;
• pret Indijas neatkarības kustības līderi Mohandāsu Karamčandu Gandiju 1948. gadā;
• pret ASV prezidentu Džonu Kenediju 1963. gadā;
• pret ASV politiķi Mārtinu Luteru Kingu 1968. gadā;
• pret Romas pāvestu Jāni Pāvilu II 1981. gadā;
• pret Ēģiptes prezidentu Anvaru Sādātu 1981. gadā;
• pret Indijas premjerministri Indiru Gandiju 1984. gadā;
• pret Izraēlas premjerministru Ichaku Rabinu 1995. gadā;
• pret Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu 1996. gadā;
• pret Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko 2004. gadā;
• pret bijušo VDK aģentu Šabtaju Kalmanoviču 2009. gadā;
• pret Al-Qaida līderi Osamu bin Ladenu 2011. gadā;
• pret bijušo ASV prezidentu un otrreizējo amata kandidātu Donaldu Trampu 2024. gadā.