Bazalts

Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju. Bazalts veidojas, atdziestot bāziska sastāva magmai, un parasti ir tumšā krāsā (tumši pelēks, melns vai zilgans). Tā kristāliskā struktūra bieži ir ļoti smalka vai pat amorfa, jo tas atdziest salīdzinoši ātri pie Zemes virsmas vai seklākajos litosfēras slāņos.

Bazalts

Bazalts ir viens no visizplatītākajiem iežiem uz Zemes – tas dominē okeāna garozā un veido lielu daļu no Zemes garozas kopējā tilpuma, bieži sastopams arī vulkānu tuvumā, lavas plūsmu un bazalta plato veidā.

Bazaltu praktiski izmanto kā bruģakmeņus, būvniecības materiālu (piemēram, ceļu segumam, drupinātā veidā kā grants), kā arī dažkārt dekoratīviem nolūkiem. Vēsturiski bazalts tika izmantots arī dzirnakmeņu izgatavošanā pateicoties tā cietībai un nodilumizturībai.

Vēsture

Vārds "bazalts" (no grieķu basanites – "pārbaudes akmens") Eiropas zinātniskajā apritē parādījās 16. gadsimtā, bet plašāk tas tika definēts 18. gadsimta beigās, attīstoties mūsdienu ģeoloģijas zinātnei. Terminu popularizēja vācu ģeologs Abrahams Gotlobs Verners, kurš klasificēja iežus pēc to izcelsmes un sastāva. Bazalts ilgi bija pretrunu objekts starp neptūnistiem un plutonistiem, divām agrīnajām ģeologu skolām, kas diskutēja, vai šis iezis veidojies ūdenī (nogulumu ceļā), vai no sacietējušas magmas.

Mūsdienās, pateicoties petrogrāfiskajiem un ģeoķīmiskajiem pētījumiem, ir nepārprotami pierādīts, ka bazalts ir vulkāniskas izcelsmes un būtisks komponents daudzās tektonisko plātņu robežu sistēmās, īpaši vidusatlantijas grēdas un karsto punktu zonās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bazalts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)