Magma

Magma (no sengrieķu: μάγμα (mágma) — 'ziede, mīkla') ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs. Lielākas magmas masas nereti koncentrējas magmas kamerās, kur tās var uzkrāties pirms nonākšanas virspusē vai kristalizēšanās zem zemes.

Magma

Magma ir komplekss augstas temperatūras (parasti starp 650 un 1200 °C) silikātu šķīdums, kas satur arī izšķīdušus gāzveida komponentus (piemēram, ūdens tvaiku, CO₂, H₂S), kā arī kristālus un dažkārt arī cietu iežu fragmentus. No magmas, tai atdziestot un kristalizējoties, veidojas gan efuzīvie ieži (piemēram, bazalts), gan intruzīvie ieži (piemēram, granīts).

Magma spēj iespiesties blakus esošajos kristāliskajos iežos un veidot daikas, sīlijus un batolītus. Atrodoties zem augsta spiediena, magma var migrēt augšup, un nokļūt Zemes virspusē caur vulkāniem. Šādu virszemē nonākušu magmu sauc par lavu, savukārt atmosfērā eksplozīvi izsviestās magmas daļiņas sauc par piroklastiem (biežāk lieto daudzskaitli — piroklasti).

Veidošanās un sastāvs

Magma veidojas Zemes mantijas vai garozas dziļumos, kad daļa no iežiem daļēji izkūst augsta spiediena, temperatūras vai gaistošo vielu (piemēram, ūdens) klātbūtnes dēļ. Galvenie magmas veidošanās mehānismi ir:

• dekompresijas kušana (piemēram, vidusokeāna grēdās);
• subdukcijas zonas kušana;
• karsto punktu aktivitāte.

Magmas ķīmiskais sastāvs var atšķirties no bāziska (ar zemu silīcija saturu) līdz skābam (ar augstu silīcija saturu). Šī klasifikācija nosaka arī magmas viskozitāti, eruptīvo uzvedību un gala iežu veidu:

• Bāziska magma – zems SiO₂ (~45–52%), maz viskoza, bagāta ar Mg un Fe (piemēram, bazalts);
• Andezītiska magma – vidējs SiO₂ (~52–63%), mēreni viskoza (piemēram, andezīts);
• Skāba magma – augsts SiO₂ (>63%), ļoti viskoza, bieži izraisa sprādzienbīstamus vulkāna izvirdumus (piemēram, riolīts).
• Magmas sastāvs mainās arī kristalizācijas gaitā (frakcionētās kristalizācijas procesā), veidojot dažādus minerālu kompleksus.

Magma citās planētās

Papildus Zemei, magma ir konstatēta arī uz citām Saules sistēmas planētām un pavadoņiem. Piemēram, uz Mēness ir atklāti bijušo bazaltisko lavu izplūdumu lauki, un uz Jo, viena no Jupitera pavadoņiem, joprojām notiek aktīvi vulkāniskie procesi, kas saistīti ar silikātu magmu. Dažos gadījumos tiek apsvērta iespēja par "ledus magmu" (piemēram, uz Titāna), kas sastāv no ūdens un amonjaka maisījumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)