Bistrami

Bistrami (vācu: von Bistram no poļu: Bystram) jeb Bistromi (krievu: Бистром) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16. gadsimtā un jau 1620. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1745. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā.

Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").

Vadakstes muižas kungu māja.

1853. gadā Krievijas impērijas valdība Bistramu dzimtai atļāva lietot baronu titulu.

Vēsture

Bistramu dzimtas Kurzemes atzara cilststēvs bija Kristaps Bistrams (1565—1620), kurš iestājās Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda militārajā dienestā. Gothardu Bistramu par drosmi kaujā pie Salaspils iecēla par Kandavas pilskungu. 1620. gadā dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimta sadalījās divās līnijās:

• Kurzemes līnijas dibinātājs bija Tukuma oberhauptmanis un Vadakstes dzimtkungs Gothards Bistrams (1586—1662), šis atzars izsīka 1848. gadā;
• Igaunijas līnijas dibinātājs bija Zviedru Igaunijas landrāts ģenerālmajors Georgs Bistrams (1624—1687), viņa pēcnācējus 1745. gadā ierakstīja Igaunijas bruņniecības matrikulā.^[1]

Bistramu muižas Latvijā

• Vadakstes muiža,
• Almāles muiža,
• Grenctāles muiža,
• Vecmēmeles muiža,
• Ceraukstes muiža.

• 
  Bengts Heinrihs fon Bistrams (1667–1724), Zviedru Igaunijas politiķis
• 
  Ādams Bistrams (Адам Иванович Бистром, 1774–1828), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants
• 
  Kārlis Bistrams (Карл Иванович Бистром, 1770–1838), Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis
• 
  Frīdrihs Bistrams (Фёдор Антонович Бистром, 1781–1820), Krievijas impērijas armijas pulkvedis, brīvmūrnieks
• 
  Filips Bistrams (Филипп Антонович Бистром, 1789–1819), Krievijas impērijas armijas pulkvedis
• 
  Otto Bistrams (1789-1854) (Антон Антонович Бистром, 1789–1854), Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis
• 
  Rodrigo Bistrams (Родриг Григорьевич Бистром, 1809–1886), Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis