Bitcoin
kriptovalūta, kas izlaista 2009. gadā From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Bitcoin jeb bitmonētas[4] ir vienādranga apmaksas sistēma un kriptonauda, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. Bitcoin 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju.
Bitmonētas tiek emitētas automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain), veicot darba pierādījumu (Proof-of-Work). Šo procesu sauc par "rakšanu", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez "rakšanas", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par fiat naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.
Remove ads
Vēsture
Bitcoin izveidoja Satoši Nakamoto, kas rakstīja par Bitcoin 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma" (angļu: Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System).[5] Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. Bitcoin bieži tiek saukts par pirmo ciparnaudu, lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. Bitcoin ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto ciparnaudu.
Viens no pirmajiem Bitcoin atbalstītājiem un adoptētājiem bija programmētājs Hals Finijs. Finijs lejupielādēja Bitcoin programmatūru, dienā tā tika publicēta, un saņēma 10 bitmonētas no Nakamoto pirmajā Bitcoin darījumā.
Balstoties uz Bitcoin atvērto pirmkodu, 2011. gadā sāka parādīties citas ciparnaudas, populārākā no tām — Litecoin.
2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas. WordPress sāka 2012. gada novembrī, tam sekoja OKCupid 2013. gada aprīlī, Atomic Mall 2013. gada novembrī, TigerDirect un Overstock.com sāka Bitcoin pieņemt 2014. gada janvārī, Expedia 2014. gada jūnijā, Newegg un Dell 2014. gada jūlijā un Microsoft 2014. gada decembrī. Dažas labdarības organizācijas, piemēram, Electronic Frontier Foundation pieņem Bitcoin ziedojumiem (organizācija sāka pieņemt bitmonētas 2011. gada janvārī, pārtrauca pieņemt tos 2011. gada jūnijā un atkal pieņemt sāka 2013. gada maijā).
Pirmais Bitcoin bankomāts tika uzstādīts 2013. gada oktobrī Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā.
2022. gada septembrī Bitcoin cena samazinājās zem 16 000 ASV dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2020. gada novembra.
2024. gada decembrī Bitcoin cena pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 000 ASV dolāru vērtību. Сena strauji pieauga pēc ziņām, ka Donalds Tramps, kurš ir diezgan draudzīgi noskaņots pret kriptovalūtām, uzvarēja šī gada ASV prezidenta vēlēšanās.[6] Vēlēšanu dienā kriptovalūtas vērtība bija ap 69 000 USD, taču pēc ziņām, ka Tramps uzvarēja, pieauga līdz 75 000 USD.
Remove ads
Ieguve
Jaunu bitkoinu izlaide ir decentralizēta un nav atkarīga no kādas regulējošas iestādes, emisijas apjoms ir zināms jau iepriekš. Jaunu bitkoinu standarta porcija tiek pievienota komisiju summai no transakcijām, kas ir iekļautas kārtējā blokā. Gala summu kā atlīdzību saņem tas, kurš ir iekļāvis kārtējo bloku transakciju datubāzē.[7]
Klientprogrammas pirmajās versijās bija poga “ģenerēt jaunus bitkoinus”.[8] Kopš 2013. gada ieguve bez specializētiem procesoriem (ar videokarti vai centrālo procesoru) ir nerentabla: elektroenerģijas rēķinu summas ir pārsniegušas vidējo rādītāju.[9]
2017. gadā parādījās mākoņieguves pakalpojums ar nomātas jaudas izmantošanu.[10] Aprīkojuma apkalpošanu, iestatīšanu un pieslēgšanu internetam nodrošina uzņēmums, kas sniedz šo pakalpojumu. Vairākumā gadījumu nomnieks var izvēlēties vēlamo kriptovalūtu un ieguves pūlu, kam pievienoties.
Ik pēc katru jaunu 210 000 bloku izveidošanas (aptuveni vienu reizi 4 gados) atlīdzība jaunu bitkoinu veidā samazinās divas reizes, t.i., ģeometriskajā progresijā (atlīdzības apmērs 50 → 25 → 12,5 → …).[11] Kopējais bitkoinu emisijas apjoms ir ierobežots, jo to veido dilstošās ģeometriskās progresijas locekļu summa, un nepārsniegs 21 miljonu.[12] 2014. gada maijā apgrozībā bija 12,7 miljoni bitkoinu, bet 2021. gada jūlijā — 18,77 miljoni.[13]
Remove ads
Enerģijas patēriņš un ietekme uz klimata izmaiņām
Bitcoin tiek kritizēts par "rakšanā" patērēto elektroenerģijas apjomu.
2015. gadā tika lēsts, ka kopējais ar "rakšanu" saistītais enerģijas patēriņš veidoja 166,7 megavatus, bet 2017. gadā no viena līdz četriem gigavatiem elektroenerģijas.[14][15] 2018. gadā tas tika novērtēts kā 2,55 līdz 3,572 GW jeb aptuveni 6% no Pasaules banku sektora kopējā patēriņa.[16][17][18] 2019. gada jūlijā BBC ziņoja, ka patēriņš veido 7 gigavatus, 0,2% ko kopējā Pasaules patēriņa; tādu pašu patēriņu kā Šveicei.[19] 2021. gada Kembridžas Universitātes novērtējumā bitkoinu ieguve patērē vairāk nekā 178 TWh gada laikā, kas to ierindotu 30 lielāko patērētāju vidū valstu vērtējumā.[20]
Piezīmes
- Šis ir arī Taizemes bata simbols
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads