Doneckas apgabals

Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkivas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.

Doneckas apgabals
Донецька область
—  apgabals  —
Karogs Ģerbonis
Valsts	Ukraina
Centrs	Donecka (oficiāli), Kramatorska (faktiski)
Administratīvais iedalījums	46 Avdijivka Bahmuta Vuhledara Horļivka Debaļceve Torecka Mirnohrada Dobropiļļa Dokučajevska Donecka Družkivka Jenakijeve Ždaņivka Hrestivka Kostjantiņivka Kramatorska Limana Krasnoarmijska Makijivka Mariupole Novohrodivka Selidove Slovjanska Sņižne Toreza Harcizka Šahtarska Jasinuvatka Amvrosijivkas rajons Bahmutas rajons Velikas Novosilkas rajons Volnovahas rajons Volodarskes rajons Dobropiļļas rajons Kostjantiņivkas rajons Krasnoarmijskas rajons Limanas rajons Marjinkas rajons Novoazovskas rajons Oleksandrivkas rajons Manhušas rajons Sjovjanskas rajons Starobeševes rajons Teļmanoves rajons Šahtarskas rajons Jasinuvatas rajons
Platība
- Kopā	26 517 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	4 343 900
- Blīvums	163,8/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (56,87%) krievi (38,22%) grieķi (1,61%)
Mājaslapa: http://donoda.gov.ua
Doneckas apgabals Vikikrātuvē

Vēsture

Tagadējā Doneckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku.

Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse).

Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporižjas Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporižjas Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižas Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.

No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doneckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja pilsētu.

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). 1921. gadā šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1924. gadā to nodēvēja par Staļinu. 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Staļinas apgabalu, 1938. gadā to sadalīja Staļinas un Vorošilovgradas apgabalos. 1961. gadā to pārdēvēja par Doneckas apgabalu.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Doneckas apgabala austrumu daļu.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)

Tautība	Skaits[1]	%
ukraiņi	2 744 149	56,87%
krievi	1 844 399	38,22%
grieķi	77 516	1,61%
baltkrievi	44 525	0,92%
tatāri	19 161	0,40%
armēņi	15 734	0,33%
ebreji	8 825	0,18%
azerbaidžāņi	8 075	0,17%
gruzīni	7 197	0,15%
moldāvi	7 171	0,15%
citi	48 811	1,01%
kopā	4 825 563	100%

Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939—2001)

Tautība	1939	1959	1989	2001
ukraiņi	59,3%	55,6%	50,7%	56,9%
krievi	31,2%	37,6%	43,6%	38,2%
grieķi	3,0%	2,2%	1,6%	1,6%
baltkrievi	0,9%	1,5%	1,5%	0,9%
tatāri	0,5%	0,6%	0,5%	0,4%
armēņi	0,1%	0,1%	0,2%	0,3%
ebreji	2,1%	1,0%	0,5%	0,2%

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Administratīvais iedalījums no 2020. gada

Doneckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas kopš 2020. gada augusta

2020. gada 18. jūlijā, rajonu skaits Doneckas apgabalā tika samazināts līdz 8 rajoniem.^[2][3]

Nosaukums	Platība	Iedzīvotāji (2022)	Centrs	Iedalījums
Bahmutas rajons	1687	220 275	Bahmuta	7 teritoriālās kopienas
Doneckas rajons	2895	1 484 514	Donecka	6 teritoriālās kopienas
Horļivkas rajons	2468	662 069	Horļivka	9 teritoriālās kopienas
Kaļmiuskes rajons	3132	120 769	Kaļmiuske	5 teritoriālās kopienas
Kramatorskas rajons	5186	543 371	Kramatorska	12 teritoriālās kopienas
Mariupoles rajons	2620	502 909	Mariupole	5 teritoriālās kopienas
Pokrovskas rajons	4020	386 451	Pokrovska	14 teritoriālās kopienas
Volnovahas rajons	4491	139 014	Volnovaha	8 teritoriālās kopienas

Administratīvais iedalījums līdz 2020. gadam

Doneckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas

Līdz 2020. gadam, administratīvi Doneckas apgabals iedalījās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:^[4]

• 18 rajoni,
• 52 pilsētas,
  • tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
• 131 ciemats,
• 1121 ciems,
• 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.

Rajoni

Apzīmējums kartē	Nosaukums	Platība	Iedzīvotāji (2001)	Centrs	Iedalījums
a	Amvrosijivkas rajons	1455	55072	Amvrosijivka	1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes
b	Bahmutas rajons	1687	53866	Bahmuta[P 1]	1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes
f	Dobropiļļas rajons	949	20482	Dobropiļļa[P 1]	1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes
r	Jasinuvatas rajons	809	30165	Jasinuvata[P 1]	3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes
g	Kostjantiņivkas rajons	1172	21032	Kostjantiņivka[P 1]	20 ciema padomes
i	Limanas rajons[P 2]	1018	24781	Limana[P 1]	5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes
h	Krasnoarmijskas rajons	1316	37384	Krasnoarmijska[P 1]	3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes
j	Marjinkas rajons	1350	90434	Marjinka	3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes
k	Novoazovskas rajons	1000	38861	Novoazovska	1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes
l	Oleksandrivkas rajons	1010	22883	Oleksandrivka	1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes
m	Peršotravņevas rajons	792	29241	Manhuša	2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes
n	Slovjanskas rajons	1273	39165	Slovjanska[P 1]	4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes
o	Starobeševes rajons	1255	56048	Starobeševe	1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes
q	Šahtarskas rajons	1194	23570	Šahtarska[P 1]	13 ciema padomes
p	Teļmanoves rajons	1340	35058	Teļmanove	3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes
c	Velika Novosilkas rajons	1901	49272	Velika Novosilka	1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes
d	Volnovahas rajons	1848	92630	Volnovaha	1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes
e	Volodarskes rajons	1221	31169	Volodarske	1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes

Apgabala pilsētas

Numurs kartē	Nosaukums	Platība	Iedzīvotāji (2001)	Iedalījums
2	Avdijivka	29	37210
3	Bahmuta	73	113360	3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 ciemats: Krasna Hora
6	Debaļceve	37	52214	2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 ciemats: Miroņivska
8	Mirnohrada	23	55815
9	Dobropiļļa	20	71695	3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 ciemats: Novodonecke
10	Dokučajevska	119	25265
1	Donecka	570	1033424	9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 ciemats: Larine
11	Družkivka	46	74901	1 pilsēta: Družkivka; 2 ciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske
7	Torecka	62	87024	2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 ciemati: Pivņične, Ņujorka, Ščerbiņivka
26	Harcizka	207	114105	3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 ciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne
5	Horļivka	422	314660	3 pilsētas rajoni; 3 ciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome
28	Jasinuvata	19	37552
12	Jenakijeve	425	161535	3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 ciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka
14	Hrestivka	7	30910
15	Kostjantiņivka	66	95111
16	Kramatorska	356	216162	1 pilsēta: Kramatorska; 4 ciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka
17	Limana	192	29610
18	Krasnoarmijska	39	83251	2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 ciemats: Ševčenko
19	Makijivka	426	432830	5 pilsētas rajoni; 5 ciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome
20	Mariupole	244	514548	4 pilsētas rajoni; 3 ciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka
21	Novohrodivka	5	17473
22	Selidove	108	62589	3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 ciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka
23	Slovjanska	74	146585	3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka
24	Sņižne	189	82609	1 pilsēta: Sņižne; 5 ciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne
27	Šahtarska	51	71658	1 pilsēta: Šahtarska; 3 ciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske
25	Toreza	105	95632	1 pilsēta: Toreza; 2 ciemati: Pelahijivka, Rozsipne
4	Vuhledara	5	17440
13	Ždaņivka	2	14793	1 pilsēta: Ždaņivka; 1 ciemats: Viļhivka

Piezīmes

1. neietilpst rajonā
2. administratīvi pakļauts Limanas municipalitātei, savas rajona padomes nav

Pilsētu karte

Amvrosijivka

Bahmuta

Zaļizne

Avdijivka

Bilicke

Bilozerske

Časivjara

Debaļceve

Mirnohrada

Dobropiļļa

Dokučajevska

Donecka

Družkivka

Torecka

Harcizka

Hirnika

Horļivka

Ilovajska

Jasinuvata

Jenakijeve

Bunhe

Hrestivka

Komsomoļske

Kostjantiņivka

Kramatorska

Limana

Krasnoarmijska

Krasnohorivka

Kurahove

Makijivka

Mariupole

Marjinka

Mikolajivka

Mospine

Novoazovska

Novohrodivka

Rodinske

Selidove

Siverska

Slovjanska

Sņižne

Soledara

Svitlodarska

Svjatohirska

Šahtarska

Toreza

Ukrajinska

Volnovaha

Vuhledara

Vuhlehirska

Zuhresa

Ždaņivka

Doneckas apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)