Dzelzavas pagasts

Dzelzavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Sarkaņu, Cesvaines, un Indrānu pagastiem, kā arī Gulbenes novada Tirzas, Jaungulbenes un Līgo pagastu.

Dzelzavas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Dzelzava
Kopējā platība:[1]	122,9 km2
• Sauszeme:	120,5 km2
• Ūdens:	2,4 km2
Iedzīvotāji (2025):[2]	1 000
Blīvums (2025):	8,3 iedz./km2
Mājaslapa:	www.dzelzava.lv
Dzelzavas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Pagasts atrodas Vidzemes augstienes austrumdaļā, Adzeles pacēlumā un Gulbenes paugurvalnī, dienvidaustrumu stūrī iesniedzas Lubāna līdzenums. Augstākais paugurs ir 161,6 m vjl ziemeļaustrumos no Skutāneļmiem. Pagasta zemākais punkts atrodas Liedes upes ielejā (99 m vjl). Lielākie purvi ir Zosu purvs (495 ha) un Skuķu purvs (239 ha). Nozīmīgākā dabas bagātība ir kūdra.

Hidrogrāfija

Gandrīz viss pagasts ietilpst Aiviekstes pietekas Liedes upes baseinā. Dokupīte iztek no lielākā pagasta ezera - Bakana, kura platība ir 7,6 ha. Uz robežas ar Cesvaines pagastu atrodas Lūšu ezers un Mazais Virānes ezers.

• Liede
  • Ušurupe
  • Lapenieku grāvis
  • Padoma strauts
  • Dokupīte
  • Grīvupīte
    • Kapupīte
• Apiņupīte

Vēsture

Dzelzavas pagasts ietilpa Cesvaines draudzes novadā. 1920. gada zemes reformas gaitā Dzelzavas (Selsau) muižu ar Kroņa (Kronhof), Lobēnu un Sofijas pusmuižām (Sophienhof) sadalīja 100 vienībās 1428 ha kopplatībā un muižās pilī iekārtoja pagasta valdes kanceleju, tautas namu un aptieku.^[3] 1935. gadā Madonas apriņķa Dzelzavas pagasta platība bija 59,74 km² un tajā dzīvoja 1700 iedzīvotāji.

1945. gadā pagastā izveidoja Dzelzavas un Liedes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dzelzavas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. 1954. gadā Dzelzavas ciemam pievienoja likvidēto Liedes ciemu un Virānes ciema kolhoza «Tērauds» teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa bijušo Cesvaines un Virānes pagastu. 2009. gadā Dzelzavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Ievērojamas vietas

Dzelzavas muižas kungu māja, tagadējā Dzelzavas pamatskola

• Dzelzavas muiža, muižas kungu māja celta 1767. gadā baroka stilā. Kopš 1940. gada muižas pilī darbojas Dzelzavas pamatskola,
• Obzerkalns (pilskalns),
• Gribažu pilskalns,
• Gribažu Velna akmens, augstums ir 1,7 m, garums 2,7 m, platums 2,0 m. Ar akmeni saistīta tradicionālā teika, kas vēsta, ka Velns nesis akmeni, iedziedājies gailis, un nelabais akmeni pametis. Iespējams, ka senatnē akmens bijusi svētvieta,
• Doku Ata muzejs, ierīkots latviešu bērnu literatūras pamatlicēja Doku Ata (1861-1903) dzimtajās mājās "Muceniekos".

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 2 750 —     1959 1 844 −1.65% 1967 1 659 −1.31%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 658 −0.01% 1989 1 661 +0.02% 2000 1 504 −0.90%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 1 217 −1.91% 2021 1 072 −1.26%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Dzelzava (pagasta centrs), Aizpurve, Bučauska, Jaunbakani, Kroņmuiža, Tūjāni.

Saimniecība

Transports

Dzelzavas dzelzceļa stacija (1935).

Pagastu šķērso valsts nozīmes 1. šķiras autoceļi Pļaviņas—Madona—Gulbene (P37), Lubāna—Dzelzava (P83) un vietējas nozīmes 2. šķiras autoceļi Bučauska—Virāne (V861), Dzelzava—Padoms (V862) un Biksēre—Aizkuja—Dzelzava (V864).

Cauri pagastam iet arī dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene (celtniecība sākta 1903. gadā). Pagastā ir viena dzelzceļa stacija Dzelzava, agrāk bija arī stacija Degas, kas mūsdienās likvidēta.

Izglītība un kultūra