Edvards Munks

From Wikipedia, the free encyclopedia

Edvards Munks
Remove ads

Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Visslavenākais Munka darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.[1]

Ātrie fakti Dzimis, Miris ...
Remove ads

Daiļrade

Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas.[2] Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļuva par vienu no biežākajām tēmām.[2] 1893. gadā tapa slavenākais Munka darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā sekoja glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E. Munks sajūsminājies par renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" (1898—1900) un "Golgāta" (1900). No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļuva par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstādīja darbus viņu salonā. 1906. gadā tapa dekorācijas Ibsena lugu "Spoki" un "Heda Gablere" iestudējumiem. 1908.—1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisīja smagu depresiju, no kā viņš ārstējās Dānijā.

1910. gadā pēc atgriešanās Oslo Munks pievērsās peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklēja universālāku izteiksmi, ko apvienoja ar sociālu refleksiju: darbi "Sniega šķūrētāji" (1911), "Strādnieki atgriežas mājup" (1912). 1922. gadā E. Munks radīja sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.

1944. gadā Edvards Munks nomira vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.[2]

Thumb
Edvarda Munka fotoportrets 1902. gadā. E.Munka muzeja arhīvs
Remove ads

Ievērojamākie darbi

  • "Vakars Karla Johana ielā" (Evening on Karl Johann Street, 1892)
  • "Kliedziens" (The Scream, 1893)
  • "Madonna" (Madonna, 1894—1895)
  • "Pubertāte" (Puberty, 1895)
  • "Pašportrets ar degošu cigareti" (Self-Portrait with Burning Cigarette, 1895)
  • "Nāve slimnieka istabā" (Death in the Sickroom, 1895)
  • "Dzīves deja" (The Dance of Life, 1899—1900)
  • "Mirusī māte" (The Dead Mother, 1899—1900)
  • "Pašportrets starp gultu un pulksteni" (Self Portrait: Between Clock and Bed, 1940—1942)
Remove ads

Pašportreti

Atsauces

Ārējās saites

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads