Eifrata

Eifrata ir upe Tuvajos Austrumos, Turcijas, Sīrijas un Irākas teritorijā.^[1] Garākā un vēsturiski nozīmīgākā upe Rietumāzijā — viena no divām Divupes upēm (otra ir Tigra), kuru krastos Auglīgā pusmēness reģionā notika cilvēku pāreja uz nometnieku dzīvesveidu un attīstījās vairākas senās civilizācijas.

Eifrata
Eifrata pie Šanliurfas
Eifratas un Tigras baseins
izteka ieteka
Satekupes	Murata un Karasu 38°52′29″N 38°47′38″E
Ieteka	Šatelaraba 30°25′29″N 48°10′08″E
Baseina valstis	Turcija  Sīrija  Saūda Arābija  Kuveita  Irāka
Caurteces valstis	Turcija  Sīrija  Irāka
Garums	2736 km
Iztekas augstums	610 m
Vidējā caurtece	356 m³/s
Baseina platība	673 000 km²
Eifrata Vikikrātuvē

Nosaukums

Eifratas nosaukums nācis no sengrieķu valodas Euphrátēs — ‘labā ziņa’, kas aizgūts no senpersiešu valodas 𐎢𐎳𐎼𐎠𐎬𐎢 Ufrātu, kas savukārt aizgūts no elamītu valodas 𒌑𒅁𒊏𒌅𒅖 ú-ip-ra-tu-iš. Elamītu nosaukums darināts no ķīļraksta 𒌓𒄒𒉣, kas šumeru valodā skanēja Buranuna, bet akadiešu valodā — Purattu. No akadiešu nosaukuma formas atvasināti mūsdienu arābu valodas nosaukums Furāta (الفرات, al Furāt) un turku valodas Firata (Firat).

Senākais rakstu piemineklis, kurā minēta Eifrata, ir ķīļraksta plāksne no 3. gadu tūkstoša p.m.ē, kas atrasta Nipūrā. Tekstā, kas rakstīts šumeru valodā, upe apzīmēta ar rakstu, kas to attiecina pie dievībām.

Ģeogrāfija

Eifrata sākas Armēnija kalnienē Turcijas austrumdaļā, satekot 650 km garajai Muratai (Austrumeifratai) ar 450 km garo Karasu (Rietumeifratu). Upju sateces vietā 1974. gadā izbūvēta Kebanas ūdenskrātuve. Plūst dienvidu virzienā, šķērsojot Austrumtauru, pēc kā noplūst Mezopotāmijas līdzenumā.