Eiropas Kosmosa aģentūra

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; angļu: European Space Agency — ESA, franču: Agence spatiale européenne — ASE) ir 1975. gadā dibināta starptautiska organizācija, kuras mērķis ir apvienot Eiropas valstu pūliņus kosmosa apgūšanā. EKA galvenā mītne atrodas Parīzē, Francijā.

  ESA dalībvalstis

  EKA Sadarbības valstis

  Parakstīts Sadarbības līgums

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA)
European Space Agency (ESA)

EKA logo
Īpašnieks	22 Eiropas valstis  Apvienotā Karaliste  Austrija  Beļģija  Čehija  Dānija  Francija  Grieķija  Igaunija  Itālija  Īrija  Luksemburga  Nīderlande  Norvēģija  Polija  Portugāle  Rumānija  Somija  Spānija  Šveice  Ungārija  Vācija  Zviedrija
Dibināta	1975. gada 30. maijā
Galvenā mītne	Parīze, Francija
Kosmodroms	Kuru (Franču Gviāna)
Administrators	Johans Dītrihs Verners (ģenerāldirektors)
Budžets	▲ 4,43 miljardi € (2015)[1]
Oficiālā valoda	angļu, franču un vācu[2]
Mājaslapa	www.esa.int

Dalībvalstis

Pašlaik (2015) EKA ir 22 pastāvīgās dalībvalstis:

• Apvienotā Karaliste
• Austrija
• Beļģija
• Čehija (no 2008. gada novembra)
• Dānija
• Francija
• Grieķija (no 2005. gada marta)
• Igaunija (no 2015. gada 4. februāra)^[3]
• Itālija
• Īrija
• Luksemburga (no 2005. gada jūnija)
• Nīderlande
• Norvēģija
• Polija (no 2012. gada septembra)
• Portugāle (no 2000. gada novembra)
• Rumānija (no 2011. gada decembra)
• Somija
• Spānija
• Ungārija (no 2015. gada 24. februāra)^[4]
• Vācija
• Zviedrija
• Šveice

Kopš 1979. gada Kanāda sadarbojas ar EKA īpašā statusā.

EKA cieši sadarbojas arī ar Krieviju un Ķīnu.

Vairākas jaunās Eiropas Savienības valstis gatavojas kļūt par ESA loceklēm.

Latvijas dalība

Latvija izteica gatavību uzsākt sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru 2009. gadā.^[5] Ministru kabinets Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru atbalstīja 2009. gada 5. maija sēdē, pilnvarojot izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi parakstīt Sadarbības līgumu. Pirmais posms — Sadarbības līgums (angļu: Cooperation Agreement) tika noslēgts 2009. gada 23. jūlijā^[6]. Dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos paredz sadarbību materiālzinātnes, satelītbūves, elektronikas un citās inženierzinātņu jomās. Otrais posms sākās 2013. gada 19. martā, kad Latvija parakstīja Eiropas Sadarbības valsts līgumu (European Cooperating State Agreement) un kļuva par vienu no EKA Sadarbības valstīm, tādējādi nodrošinot ciešāku iesaistīšanos EKA starptautiskajos projektos.^[7] 2015. gada 30. janvārī Latvija parakstīja EKA Eiropas Sadarbības valsts plāna hartu (ESVP harta, PECS Charter).^[8] Tā paredzēta piecu gadu periodam, pēc kura valsts vai nu kļūst par EKA dalībvalsti, vai asociatīvo valsti, vai noslēdz jaunu ESVP hartu.

2020. gada 24. jūnijā Eiropas Kosmosa aģentūras Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā. Līgums stāsies spēkā pēc ratificēšanas Saeimā.^[9] Saeima līgumu apstiprināja 27. jūlijā.^[10]

Latvija kā asociētā dalībvalsts maksā EKA budžetā 9,5 miljonus eiro gadā.^[11]

Skatīt arī

• NASA
• Roskosmos
• JAXA
• ISRO

Piezīmes