Elektronegativitāte

From Wikipedia, the free encyclopedia

Remove ads

Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus. Elektronegativitāti mēdz apzīmēt ar grieķu burtu χ. Elektronegativitāti izsaka kā vidējo aritmētisko no atoma jonizācijas enerģijas un elektrontieksmes.

Vēsture

Atomu elektronegativitātes jēdzienu ieviesa amerikāņu ķīmiķis Lainuss Polings, lai izskaidrotu faktu, ka ķīmiskās saites enerģija starp divu dažādu elementu atomiem (A - B) vispārīgā gadījumā ir lielāka nekā vidējais ģeometriskais no saišu enerģijām starp attiecīgo elementu vienādiem atomiem (A - A un B - B). Polings ieviesa atomu relatīvo elektronegativitāšu skalu, kur vislielākā elektronegativitāte piemīt fluoram (apmēram 4). Mazākā elektronegativitāte (0,7) ir francijam kā elementam, kas elektronus ļoti viegli atdod, nevis pievieno.

Remove ads

Ķīmisko elementu elektronegativitātes

Vairāk informācijas → Atomu rādiusi samazinās → Jonizācijas enerģija pieaug → Elektronegativitāte pieaug → ...
Periodiskā tabula ar Polinga skalas elektronegativitātēm (jo sarkanāka elementa rūtiņas krāsa, jo lielāka elektronegativitāte).
Pelēkā krāsā elementi, kas neveido savienojumus, vai to atomi ir pārāk nestabili, lai veidotu izpētāmus savienojumus.
Remove ads

Skatīt arī

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads