Elektronegativitāte
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus. Elektronegativitāti mēdz apzīmēt ar grieķu burtu χ. Elektronegativitāti izsaka kā vidējo aritmētisko no atoma jonizācijas enerģijas un elektrontieksmes.
Vēsture
Atomu elektronegativitātes jēdzienu ieviesa amerikāņu ķīmiķis Lainuss Polings, lai izskaidrotu faktu, ka ķīmiskās saites enerģija starp divu dažādu elementu atomiem (A - B) vispārīgā gadījumā ir lielāka nekā vidējais ģeometriskais no saišu enerģijām starp attiecīgo elementu vienādiem atomiem (A - A un B - B). Polings ieviesa atomu relatīvo elektronegativitāšu skalu, kur vislielākā elektronegativitāte piemīt fluoram (apmēram 4). Mazākā elektronegativitāte (0,7) ir francijam kā elementam, kas elektronus ļoti viegli atdod, nevis pievieno.
Remove ads
Ķīmisko elementu elektronegativitātes
Pelēkā krāsā elementi, kas neveido savienojumus, vai to atomi ir pārāk nestabili, lai veidotu izpētāmus savienojumus.
Remove ads
Skatīt arī
![]() | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads