ķīmiskais elements From Wikipedia, the free encyclopedia
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74. Volframs ir viens no cietākajiem un grūti kūstošākajiem metāliem. Dabā volframs ir sastopams oksīdu rūdās. Volframu lieto kvēlspuldžu kvēldiegiem, sakausējumiem un dažādām sildierīcēm, jo, tam pievadot elektrisko strāvu, tas sakarst. Volframa karbīdi W2C, WC ir ļoti cietas vielas. Savienojumos volframam var būt oksidēšanas pakāpes no -2 (ļoti reti) līdz +6 (visbiežāk).
Volframs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Volframa stienīši (viens no tiem daļēji oksidējies) ar kristāliem un 1 cm3 kubiņš; kvēlojošs spuldzes kvēldiegs | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +6, +5, +4, +3, +2, 0, −1, −2 | ||||||
Elektronegativitāte | 2,3 | ||||||
Blīvums | 19250 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 3695 K (3422 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 5828 K (5555 °C) |
Volframu 1781. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle. 1783. gada beigās brāļi Huans Hosē (Juan José) un Fausto Elujari (Fausto Elhuyar) no Spānijas pirmo reizi ieguva volframu tīrā veidā.
Dabā volframs tīrā veidā nav atrodams. Tas ir sastopams oksīdu rūdās. Visizplatītākie minerāli, kas satur volframu ir volframīts ((Fe,Mn)WO4) un šēlīts (CaWO4). Vairāk nekā 80% no kopējā volframa daudzuma iegūst Ķīnā (2009. gadā Ķīnā ieguva 51 000 tonnu).
Dabā ir sastopami pieci volframa izotopi, no kuriem divi ir stabili (182W un 184W). Atlikušie trīs izotopi ir radioaktīvi (180W, 183W un 186W).[1] Visizplatītākais izotops ir volframs–184 (30,64% no kopējā daudzuma dabā).[1] Nākamais ir radioaktīvais volframs–186 (28,43%), kura pussabrukšanas periods ir lielāks par 2,3×1019 gadiem.[1] Pēc tam ir volframs–182 (26,50%), kam seko volframs–183 (14,31%) un volframs–180 (0,12%).[1] Ir zināmi vēl 33 mākslīgi radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 157 līdz 194.
Volframs ir ķīmiskais elements ar vislielāko kārtas skaitli Mendeļejeva tabulā, kam ir zināma kāda bioloģiskā nozīme. To bioloģiskajos procesos izmanto dažas baktērijas, bet ne eikarioti.
Aptuveni puse no volframa tiek izmantota cietu materiālu ražošanā. Tā kā tam ir augsta kušanas temperatūra, volframu izmanto kvēlspuldžu kvēldiegu ražošanā. No volframa tiek ražoti arī izturīgi metālu sakausējumi. Militārismā volframa sakausējumi, parasti ar niķeli un dzelzi vai kobaltu, tiek izmantoti bruņu ražošanā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.