Embrijs

Embrijs (grieķu: embryon — ‘dīglis’)^[1] ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas). Augu embrijus dažreiz sauc par aizmetņiem. Embrija sākotnējo stadiju — šūnu grupu ar dobumu vidū — sauc par dīgli. Daudziem bezmugurkaulniekiem un zemākajiem mugurkaulniekiem olā esošie barības vielu krājumi ir nepietiekami pilnīgai embrija attīstībai, tādēļ, lai izveidotos pieaudzis organisms, nepieciešama vēl viena īpaša attīstības stadija — kāpurs, kurš spēj patstāvīgi baroties. Placentārajiem zīdītājiem, tai skaitā cilvēkam, embriju pēc tā visu orgānu sistēmu izveidošanās sauc par augli. Augļa barošanos, elpošanu un atkritumvielu izvadīšanu nodrošina placenta. Cilvēka embriju dēvē par augli apmēram no 9 nedēļu vecuma.^[2]

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā

Zinātni, kas pēta organismu sākotnējo attīstību, sauc par embrioloģiju.