Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms I (vācu: Friedrich Wilhelm I. saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis 1688. gada 14. augustā, miris 1740. gada 31. maijā) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713. gada līdz savai nāvei 1740. gadā. Frīdrihs Vilhelms I izveidoja Prūsijas armiju par vienu no visefektīvākajām tā laika armijām. Eiropā plaši pazīstami bija t.s. Potsdamas milži (Potsdamer Riesengarde, tautā Lange Kerls) — karaspēka daļa, kurā bija atlasīti gara auguma kareivji.

Šis raksts ir par Prūsijas karali. Par Brandenburgas kūrfirstu no Hābsburgu dinastijas skatīt rakstu Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts).

Frīdrihs Vilhelms I Friedrich Wilhelm I.
Prūsijas karalis Brandenburgas kūrfirsts
1713. gada 25. februārī — 1740. gada 31. maijā
Priekštecis	Frīdrihs I
Pēctecis	Frīdrihs II Lielais
Dzimis	1688. gada 14. augustā Berlīne, Brandenburga-Prūsija ( Vācija)
Miris	1740. gada 31. maijā (51 gada vecumā) Berlīne, Prūsijas Karaliste ( Vācija)
Apglabāts	Miera baznīca, Potsdama, Brandenburga,  Vācija
Dzīvesbiedre	Hanoveres Sofija Doroteja
Bērni	Frīdrihs Ludvigs Prūsijas Vilhelmīne Frīdrihs Vilhelms Frīdrihs II Lielais Šarlote Albertīne Prūsijas Frīderike Luīze Prūsijas Filipīne Šarlote Ludvigs Kārlis Vilhelms Prūsijas Sofija Doroteja Prūsijas Luīze Ulrike Prūsijas Augusts Vilhelms Prūsijas Amālija Prūsijas Heinrihs Prūsijas Augusts Ferdinands
Dinastija	Hoencollernu dinastija
Tēvs	Frīdrihs I
Māte	Hanoveres Sofija Šarlote
Reliģija	kalvinisms
Paraksts

Dzīvesgājums

Dzimis Berlīnē, pirmā Prūsijas karaļa Frīdriha I ģimenē. Savas vadīšanas laikā veica reformas valsts pārvaldē, aizstādams obligāto muižniecības karadienestu ar nodokli un optimizēdams, dažkārt visai drastiski, valsts pārvaldes izdevumus. Veicināja Austrumprūsijas kolonizēšanu, lai likvidētu mēra epidēmijas sekas. Kaut arī Prūsijas armijai viņš līdzekļus netaupīja, ārpolitiski ieturēja visumā miermīlīgu politiku. Tikai 1713. gadā, kad krievi nodeva prūšiem zviedriem atņemto Štetīnas cietoksni, Frīdrihs Vilhelms I iesaistījās Lielajā Ziemeļu karā.

Lai arī ārpolitiski miermīlīgs, ģimenē Frīdrihs Vilhelms I bija visai despotisks. Sevišķi stingri viņš audzināja savu vecāko dēlu Frīdrihu (nākamo Prūsijas karali Frīdrihu Lielo) jau no mazotnes audzinādams to militāristiskā garā. Kad 18 gadu vecumā Frīdrihs neveiksmīgi mēģināja kopā ar savu draugu Hansu fon Kati aizbēgt uz Angliju, Frīdrihs Vilhelms I lika fon Kati sodīt ar nāvi, bet Frīdriham noskatīties nāvessoda izpildē.

Bija precējies ar Lielbritānijas un Īrijas karaļa Džordža I meitu Sofiju Doroteju fon Hanoveri, no kuras piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Par Frīdrihu Vilhelmu I (vāciski)

Priekštecis: Frīdrihs I	Prūsijas karalis 1713—1740	Pēctecis: Frīdrihs II Lielais
Priekštecis: Frīdrihs I	Brandenburgas kūrfirsts (Frīdrihs Vilhelms II) 1713—1740	Pēctecis: Frīdrihs II Lielais