Halucinācijas

Halucinācijas ir uztveres stāvoklis, kurā dzīvā organisma maņu orgāni saņem kairinājumus bez īsta ārējā objekta esamības, bet kas pašai dzīvajai būtnei var likties kā daļa no ārējās pasaules vizuālās īstenības. Halucinācijas izšķir atsevišķi no citiem līdzīgiem uztveres stāvokļiem, piemēram, sapņošanu, ilūzijām, iztēli un pseidohalucinācijām.

Visbiežāk sastopamās ir dzirdes halucinācijas. Bieži ir sastopamas arī redzes un smaržas halucinācijas.

Cēloņi

Halucināciju izplatītākie cēloņi ir miega trūkums, garīgas slimības un neiroloģiski traucējumi, psihotropo vielu (it īpaši antiholīnerģisko vielu) lietošana un dzēruma trakums (delirium tremens). Nereti tās tiek ierosinātas tīši, izmantojot sensoro deprivāciju, hipnozi un citus paņēmienus.

Halucināciju biežākie toksiskie cēloņi

• Indīgie augi (velnāboli, driģenes)
• Indīgās sēnes
• Alkohola, benzodiazepīnu un opioīdu abstinences sindroms
• Kaņepes un sintētiskie kanabinoīdi
• Melnie graudi, ergotamīns un lizergīnskābe (LSD)
• Kokaīns un citi stimulanti
• Uzvedību kontrolējošie medikamenti
• Antiholīnerģiskās vielas (atropīns, cikliskie antidepresanti, antihistamīna vielas, fenotiazīdi, antispasmodiskie preparāti, antipārkinsonisma preparāti)
• Ketamīns un disociatīvās vielas
• Organiskie šķīdinātāji (dažādi inhalanti)^[1]