Karpveidīgās
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).[1] Tā ir lielākā saldūdens zivju kārta pasaulē.[2] Šajā kārtā ir apmēram 3400 saldūdens zivju sugas, kas iedalītas 23 dzimtās.[1] Ik pēc dažiem mēnešiem sugu sarakstam pievienojas kāda jauna suga, kā arī ik pa laikam tiek atklāta jauna ģints. Vislielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet šīs kārtas zivju nav Austrālijā, Madagaskarā un Dienvidamerikā.[2][3] Pazīstamākās sugas ir karpa, karūsa, plicis, plaudis, sapals, līnis un rauda. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tās tiek audzētas zivsaimniecībās.
Karpveidīgo zivju tuvākie radinieki ir haracīnveidīgās (Characiformes), elektrozušveidīgās (Gymnotiformes) un samveidīgās (Siluriformes) zivis.[4]
Remove ads
Latvijā
Latvijā sastopamas 2 dzimtu sugas: karpu dzimta (Cyprinidae), kurā ir 22 sugas,[5] un akmeņgraužu dzimta (Cobitidae), kurā ir 4 sugas.[6] Divas sugas: kaze (Pelecus cultratus) un spāre (Ballerus ballerus) ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5]
Īpašības
Kā visām kaulpūslēm arī karpveidīgajām zivīm ir Vēbera aparāts, bet tās atšķiras no pārējām ar to, ka tām uz muguras ir tikai muguras spura. Pārējām kaulpūslēm aiz muguras spuras atrodas vēl viena spura - maza, gaļaina taukspura. Karpveidīgajām zivīm mutē nav arī zobu. Toties tām ir rīkles zobi, kas košļājot barību, atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē.[3] Salīdzinoši ar citām zivīm, kurām ir rīkles zobi, tie atspiežas pret rīkles zobu augšžokli. Karpveidīgo zivju rīkles zobi ir it kā sakausēti kopā ar pamatnes kaulu.[2] Karpveidīgajām pieder mazākā zivju suga pasaulē — Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica). Tās ķermeņa garums mazākajiem pieaugušajiem īpatņiem var būt tikai 7,9 mm.[7]
Remove ads
Sistemātika
- Karpveidīgo zivju kārta (Cypriniformes)[1]
- Akmeņgraužu apakškārta (Cobitoidei)
- Akmeņgraužu dzimta (Cobitidae)
- Barbuku dzimta (Barbuccidae)
- Bārdaino akmeņgraužu dzimta (Nemacheilidae)
- Bociju dzimta (Botiidae)
- Čūskakmeņgraužu dzimta (Serpenticobitidae)
- Elopostomu dzimta (Ellopostomatidae)
- Garspuru akmeņgraužu dzimta (Vaillantellidae)
- Gastromizonu dzimta (Gastromyzontidae)
- Strauta akmeņgraužu dzimta (Balitoridae)
- Aļģēdāju apakškārta (Gyrinocheiloidei)
- Aļģēdāju dzimta (Gyrinocheilidae)
- Čukučanu apakškārta (Catostomoidei)
- Čukučanu dzimta (Catostomidae)
- Karpu apakškārta (Cyprinoidei)
- Dienvidāzijas grunduļu dzimta (Psilorhynchidae)
- Dūņu barbu dzimta (Leptobarbidae)
- Grunduļu dzimta (Gobionidae)
- Kardinālzivju dzimta (Tanichthyidae)
- Karpu dzimta (Cyprinidae)
- Kūdras purvu zivtiņu dzimta (Paedocyprididae)
- Līņu dzimta (Tincidae)
- Melnvēderu dzimta (Xenocyprididae)
- Sapalu dzimta (Leuciscidae)
- Spidiļķu dzimta (Acheilognathidae)
- Zebrzivju dzimta (Danionidae)
- Zundu zebrzivju dzimta (Sundadanionidae)
- Akmeņgraužu apakškārta (Cobitoidei)
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads