Kurvjziežu dzimta

Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta,^[1] sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 22,7 tūkstoši sugu, tādējādi tā ir otrā izplatītākā augu dzimta (izplatītāka ir vienīgi orhideju dzimta). Izplatītākās ģintis ir Senecio (1000 sugas), Vernonia (1000 sugas), Centaurea (700 sugas), Cousinia (600 sugas), Helichrysum (550 sugas) un Artemesia (550 sugas).^[1] Latvijā sastopamas aptuveni 190 sugas, no kurām 40 reti sastopamas.^[2] Dzimtas augi pārsvarā ir lakstaugi, retāk koki un krūmi.^[3] Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir saulgriezes, asteres, cinnijas, salāti, dālijas, krizantēmas, kliņģerītes.^[4]

Kurvjziežu dzimta Asteraceae
12 dažādi kurvjziežu dzimtas augi
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Sinonīmi
Compositae
Kurvjziežu dzimta Vikikrātuvē

Tradicionāli kurvjziežu dzimta sīkāk dalās divās apakšdzimtās: asteru apakšdzimtā (Asteroideae) un cigoriņu apakšdzimtā (Cichorioideae).

Latvijā sastopamās ģintis

Latvijā ir sastopamas šādas kurvjziežu ģintis:^[5][6]

• Ambrozijas (Ambrosia),
• Aposēres (Aposeris),
• Asteres (Aster),
• Ālantes (Inula),
• Baltdadži (Onopordum),

  

  Jūrmalas miķelīte (Aster tripolium)

• Biškrēsliņi (Tanacetum),
• Cietpienes (Crepis),
• Cigoriņi (Cichorium),
• Dadži (Cirsium),
• Diždadži (Arctium),
• Dzelkšņi (Carduus),
• Dzelzenes (Centaurea),
• Ežziedes (Echinops),
• Grindēlijas (Grindelia),

  

  Ārstniecības kliņģerīte (Calendula officinalis)

• Hondrillas (Chondrilla),
• Ilzītes (Anthemis),
• Jānīši (Erigeron),
• Kaķpēdiņas (Antennaria),
• Ķērmelītes (Ptarmica),
• Kliņģerītes (Calendula),
• Krastkaņepes (Eupatorium),
• Krizantēmas (Chrysanthemum),
• Krustaines (Senecio),
• Kumelītes (Matricaria),
• Māllēpes (Tussilago),

  

  Īstais mārdadzis (Silybum marianum)

• Mārdadži (Silybum),
• Mārpuķītes (Bellis),
• Mauragas (Hieracium),
• Melnsaknes (Pseudopodospermum),
• Mēlziedes (Ligularia),
• Mīkstpienes (Sonchus),
• Pamauragas (Pilosella),
• Pelašķi (Achillea),
• Pelūdes (Hypochaeris),

• Pienenes (Taraxacum),
• Pīpenes (Leucanthemum),

• Plostbārži (Tragopogon),
• Pūteles (Filago),
• Raudupes (Scorzonera),
• Rūgtlapes (Saussurea),
• Rūgtpienes (Picris),
• Saflori (Carthamus),
• Salātenes (Lapsana),

  

  Tatārijas salāts (Lactuca tatarica)

• Salāti (Lactuca),
• Salmenes (Helichrysum),
• Sālsasteres (Tripolium),
• Samtenes (Tagetes) — Latvijā tiek audzētas kā krāšņumaugi,
• Saulcerītes (Rudbeckia),
• Saulgriezes (Helianthus),
• Sīkgalvītes (Galinsoga),
• Skarziedes (Cyclachaena),
• Smaildadži (Xanthium),

  

  Krāšņā telēkija (Telekia speciosa)

• Staģes (Pentanema),
• Sunīši (Bidens),
• Suņkumelītes (Tripleurospermum),
• Sūriči (Pulicaria),
• Telēkijas (Telekia),
• Tūsklapes (Petasites),
• Vēlpienes (Leontodon),
• Vībotnes (Artemisia),

  

  Ložņu akroptilone (Rhaponticum repens), suga vienreiz 20. gadsimtā tika konstatēta Rīgā

• Zaķpēdiņas (Gnaphalium),
• Zeltdadži (Carlina),
• Zeltgalvītes (Solidago),
• Zeltlapes (Serratula),
• Ziemasteres (Symphyotrichum).

Papildus tām ir konstatētas retas atradnes šādām ģintīm, kuru dabiskais izplatības areāls nav Latvijā, vai sugu augi nav sastapti vairāk par vienu reizi:^[5]

• Akroptilones (Rhaponticum),
• Kuzīnijas (Cousinia).