Labradoras pussala

Labradoras pussala (angļu: Labrador Peninsula, franču: péninsule du Labrador) ir liela pussala Kanādas austrumos. To apskalo Hudzona līcis rietumos, Hudzona šaurums ziemeļos, Labradoras jūra austrumos un Sentlorensa līcis dienvidaustrumos.^[1] Pussalā atrodas Labradoras reģions, kas ir daļa no Ņūfaundlendas un Labradoras provinces, kā arī vairāki Kvebekas provinces reģioni. Pussalas platība ir ap 1 400 000 km².

Labradoras pussala
Kalna nogāze Nainā, pussalas austrumu krastā
Labradoras pussala Rādīt kartē "Kanāda" Labradoras pussala Rādīt kartē "Kvebeka"
Ģeogrāfija
Izvietojums	Ziemeļamerika
Koordinātas	54°N 68°W
Platība	1 400 000 km²
Augstākais kalns	D'Ibervila kalns/Kobviks 1652 m
Administrācija
Kanāda
Teritorija	Kvebeka  Ņūfaundlenda un Labradora
Labradoras pussala Vikikrātuvē

Atrašanās vieta un ģeogrāfija

Pussalu no visām pusēm ieskauj jūra, izņemot dienvidrietumu daļu, kur tā savienojas ar sauszemi. Pussalas ziemeļrietumu daļa veido vēl vienu, nelielāku pussalu, ko sauc par Ungavas pussalu, ko ieskauj Hudzona līcis, Hudzona šaurums un Ungavas līcis. Ungavas pussalas tālākais ziemeļu punkts, Volstenholma rags, ir arī Labradoras pussalas un Kvebekas provinces tālākais ziemeļu punkts.

Pussala veido plakankalni, kurā izveidojušās upju ielejas. Ir vairākas kalnu grēdas. Torngata kalni atrodas pussalas ziemeļu daļā; tajos atrodas pussalas augstākā virsotne — Kobviks, kas ar 1652 metru augstumu ir augstākā Kanādas virsotne uz austrumiem no Albertas. Kalnos atrodas arī Torngata kalnu nacionālais parks, vienīgais Kanādas nacionālais parks Labradoras pussalā.

Vēsture

Pieņemts uzskatīt, ka pussala nosaukta portugāļu pētnieka Žoau Fernandiša Lavradora vārdā. 1499. gadā Portugāles karalis Manuels I viņam piešķīra patentu, kas saskaņā ar Tordesiljasas līgumu ļāva viņam pētīt šo Atlantijas okeāna daļu.