Latvijas poļi

Latvijas poļi
*Polacy na Łotwie*
Poļu procentuālais sastāvs Latvijas novados un republikas pilsētās (2010)
Visi iedzīvotāji
39 939 (2023)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krāslavas novads, Augšdaugavas novads, Daugavpils, Jelgava, Rīga
Valodas
krievu, latviešu, poļu (mazākums)
Reliģijas
katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
baltkrievi, ukraiņi

Vēsture

Poļu priekšteči Latvijā kopš 17. gadsimta ieceļoja no Polijas-Lietuvas kopvalsts un līdz pat 20. gadsimta sākumam pat grūti nosākama konkrētu personu etniskā piederība pie poļiem vai lietuviešiem. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1897. gadā poļi (65 056 cilvēki) veidoja 3,4% no iedzīvotāju kopskaita, apmēram puse no viņiem dzīvoja agrākajā Poļu Livonijas administratīvajā centrā Daugavpilī un Latgales laukos un miestos, pārējie Sēlijas Ilūkstes apriņķī — 11 380, Rīgā — 13 415, Liepājā — 6015). Atbilstoši tā laika uzskaitei, Latvijas poļiem bija augsts muižnieku kārtas īpatsvars (Latgales šļahta), taču vairums no viņiem neieņēma augstu sociālo stāvokli un viņus vienoja piederība katoļu baznīcai.

Industrializācijas dēļ līdz Pirmajam pasaules karam poļu īpatsvars Latvijas lielajās pilsētās vēl vairāk pieauga, taču pēc kara, neatkarīgajā Latvijā, atkal samazinājās. Poļi Latvijas Republikā veidoja apmēram 3% no iedzīvotāju kopskaita, taču viņu pārstāvji aktīvi piedalījās valsts politiskajā (Latvijas Poļu savienības deputāti bija visās pirmskara Saeimās) un sabiedriskajā dzīvē. Darbojās poļu skolas un biedrības. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas poļi tika atstāti bez savām izglītības iestādēm un pakļauti straujai pārtautošanai.

Poļu sabiedriski aktīvākā daļa noteikti atbalstīja latviešu tautas cīņu par neatkarības atjaunošanu un ir pilnībā aktīvi iekļāvušies valsts un sabiedrības dzīves jomās, turklāt aktīvi piedaloties savas nacionālās dzīves (skolu, biedrību) veidošanā.^[1]

Poļu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2023) pēc tautas skaitīšanu datiem:

Vairāk informācijas Deklarētā tautība ...

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011	2023
poļi	65 088	52 244	51 143	59 374	48 949	59 774	63 045	62 690	60 416	59 505	44 772	39 939

2023. gadā Latvijas poļi bija ceturtā lielākā mazākumtautība:

Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem^[2]

Krievi (497 403)			24.1%
Ukraiņi (67 856)			3.3%
Baltkrievi (60 445)			2.9%
Poļi (39 939)			1.9%
Lietuvieši (23 658)			1.1%
Cita tautība (67 112)			3.3%
Nav izvēlēta (52 042)			2.5%

Remove ads

Poļi latvju dainās

Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 173 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "poļi", bet Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 205 poļu (poļaku) tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Latgales (43%) un Kurzemes (26%). Ne viemēr leksēma poļi nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Latgales (t. s. poļu Inflantijas) latviešus.^[3]

Daļa latviešu tautasdziesmu par poļiem radušās kā atmiņas par poļu-krievu kariem vai kā apdziedāšanās dziesmas:

Bijām poļi, bijām krievi,
Bijām lieli naidenieki.
Nu palikām draugi, radi,
Nu māsiņu iedevām.
52857-263

Es naīšu pi poļaka,
Lai īt muna muosa,
Poļakam taida runa:
Vys dušiņka muna!
52865-389

Kad es būtu zinājus(i)
Poļu vīru arajiņ(u),
Es būt' savus pūra kreklus
Bez apkakles apšuvus(i).
52875-604

Vai, poļak, poļaciņ,
Kas tevis nazynuoja?
Latvīsīši olu dzer,
Poļaks bikses tricynuoja.
52877-605

Nevienama tas nebija,
Kas tam poļu muižniekam:
Seši bēri kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
52892-94

Poļaks gāja pa celeņu,
Es poļaku napazynu;
Cyukas saru surgateņš,
Baravikas capurīte.
52896-465

Precē mani pieci poļi,
Moļus bogu, es neiešu,
Precēs miežu arājiņš,
Pie tā iešu dziedādama.
10538

Remove ads

Vēsture

Poļi latvju dainās

Literatūra

Skatīt arī

Atsauces

Wikiwand - on