Lielais Kristaps

Lielais Kristaps ir mitoloģiska Daugavas pārcēlāja statuja, kas pašlaik atrodas 11. novembra krastmalā Rīgā. Oriģinālā koka skulptūra atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.^[1]

Šis raksts ir par leģendas varoni. Par citām jēdziena Lielais Kristaps nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rīgas Lielais Kristaps pirms 1919. gada (1930. gadu atklātne)

Leģendā par Lielo Kristapu ir savijies agrīnās kristietības nostāsts par Svēto Kristoforu ar latviešu ticējumiem.^[2]

Vēsture

Pirmā Rīgas Kristapa statuja esot izgatavota jau 1510. gadā vai vēl agrāk.^[3] Sākotnēji statuja atradās Lastādijā pie vecās pārceltuves, apmēram mūsdienu 13. janvāra ielas galā.

Tagadējās koka statujas oriģinālo versiju Zviedru Vidzemes laikā 1693. gadā izgatavoja pilsētas galvenais tēlnieks Miķelis Brinkmanis^{[nepieciešama atsauce]} un tā atradās pie Kārļa vārtiem pašreizējās Alksnāja ielas galā. 1824. gadā statuja vētras laikā apgāzās, nositot kādu kareivi, un vēlāk to drošības pēc ievietoja īpašā namiņā.^[3]

Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas 1857.—1863. gados statuju pārcēla uz Kaņepāju tirgus rajonu (Lastādiju), 1909. gadā to nedaudz pārvietoja pie Sarkanajiem spīķeriem.^[3] Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā Lielā Kristapa statuja tika stipri bojāta, 1923. gadā skulptūras atliekas pārveda uz Doma baznīcas krusteju Rīgas pilsētas muzejā.

1997. gadā koktēlnieks Gints Upītis Lielā Kristapa skulptūru izgatavoja no jauna, atjaunoto Lielo Kristapu uzstādīja bruņu stikla paviljonā Daugavmalā.^[2]

Leģendas un ticējumi

Rīdzinieku nostāstos Lielais Kristaps esot bijis pārcēlājs, kurš kādā vētrainā naktī savā būdā ielaidis pārnakšņot mazu bērniņu. Rītā bērniņš bijis izgaisis, bet vietā, kur viņš gulējis, tikusi atrasta naudas kaudze, par kuru vēlāk uzcelta Rīga.

Senajā Rīgā pastāvēja ticējums, ka lentītes, priekšauta vai naudas monētas ziedojums Lielajam Kristapam nodrošina veiksmi tirdzniecībā un darījumos. Savukārt mātes bieži vien centās ārstēt savus bērnus, apsienot tiem lentītes, kas pabijušas pie Lielā Kristapa.^[2]

Pie Kristapa kā sava aizgādņa ieradās Daugavas strūdzinieki un plostnieki. Kristapa tēlam līdzās bija ziedojumu kārba, kuras saturu nodeva svētā Jura hospitālim.^[3]

• 
  Lielā Kristapa koka statuja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
• 
  Statujas kopija Daugavmalā