Nācarete

Nācarete (ivritā: נצרת, Naẕerat, arābu: الناصرة, an-Nāṣira) ir pilsēta Izraēlas ziemeļos, Galilejā. Tā ir lielākā pilsēta Ziemeļu apgabalā un šī apgabala administratīvais centrs, kā arī lielākā arābu apdzīvotā pilsēta Izraēlā, tādēļ to dēvēt arī par “Izraēlas arābu galvaspilsētu”.^[1] 2017. gadā Nācaretē dzīvoja 76,6 tūkstoši iedzīvotāju. Aptuveni 70% no iedzīvotājiem ir musulmaņi. Nācaretes aglomerācijā dzīvo aptuveni 220 tūkstoši iedzīvotāju.

Nācarete
pilsēta
נצרת الناصرة
Ģerbonis
Nācarete Rādīt kartē "Izraēla" Nācarete Rādīt kartē "Tuvie un Vidējie Austrumi" Nācarete Rādīt kartē "Āzija"
Koordinātas: 32°42′07″N 35°18′12″E
Valsts	Izraēla
Apgabals	Ziemeļu apgabals
Dibināta	aptuveni 1000 gadus p.m.ē.
Platība
• pilsēta	14,123 km2
Augstums	164–482 m
Iedzīvotāji (2019)
• pilsēta	83 400
• blīvums	5 420,3/km²
• aglomerācija	220 000
Laika josla	IST (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	IDT (UTC+3)
Mājaslapa	www.nazareth.muni.il
Nācarete Vikikrātuvē

Jaunajā Derībā rakstīts, ka Jēzus Kristus savu bērnību ir pavadījis tieši Nācaretē, tāpēc šī pilsēta ir arī daudzu kristiešu svētceļojumu galamērķis. Pilsētā esot dzīvojuši Jēzus Kristus māte Marija un tēvs Jāzeps. Vecajā Derībā Nācarete nav pieminēta. Pirmo reizi svētajos rakstos tā tiek minēta Jāņa evaņģēlijā (1:45 un 1:46, “Vai no Nacaretes var nākt kas labs?”).

Nācarete regulāri cieta Krusta karu laikā (no 11. līdz 13. gadsimtam). 1099. gadā sicīliešu–normaņu izcelsmes karotājs Tankreds pakļāva Galileju, kļuva par Galilejas firstu, bet Nācarete kļuva par viņa rezidenci, galvaspilsētu. Pēc krustnešu padzīšanas no Palestīnas 1291. gadā kristīgā ietekme Nācaretē samazinājās. 16. gadsimta sākumā Nācareti pakļāva Osmaņu impērija, un visi kristieši no pilsētas tika padzīti. Tikai 17. gadsimta sākumā emīrs Fahrs Addīns II ļāva kristiešiem atkal ierasties Nācaretē.