Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Nerft) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Neretas draudzes novads (Nerftsche Kirschpiel) 1770. gada kartē.

Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Tagad bijušā Neretas draudzes novada teritorija atrodas Aizkraukles novadā.

Baznīcas un mācītājmuižas Neretas draudzes novadā (1841)

• Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca un mācītājmuiža (pastorāts) ar filiāli Ilzē
• Zalves (Lielzalves) baznīca ar filiālēm Mazzalvē, Daudzevā un Ērberģē, kas ir Aizkraukles draudzes novadā^[1]

• 
  Neretas luterāņu baznīca
• 
  Ilzes luterāņu baznīca

Muižas Neretas draudzes novadā (1841)

Atsauce^[1]

Kroņa muižas Mazzalves muiža (Klein-Salwen) Rites muiža (Rittenhof)

Privātās muižas Neretas muiža (Nerft) ar Susējas (Sussei), Buividu (Friedrichshof) un Kalnamuižas (Altona) pusmuižām Lielsusējas (Mežavetenes) muiža (Groß-Sussei) Vecmēmeles (Prankes) muiža (Alt-Memelshof) Lielmēmeles muiža (Groß-Memelshof) Ilzes muiža jeb Ildžumuiža (Ilsenberg) ar Elkšņu (Eikemschek) pusmuižu Pilkalnes muiža (Pilkaln) ar Ohseln pusmuižu Gricgales muiža (Gritzgaln) ar 1783. gada dibinātu skolu un lūgšanu namu Daudzevas muiža (Daudsewas) ar Mežumuižas (Buschhof) pusmuižu

• 
  Neretas draudzes novads ar galvenajiem ceļiem. Aknīste (Oknist) attēlota hercogistes daļā (1772)
• 
  Neretas un Sēlpils draudžu novadu ziemeļu daļa gar Daugavu (1865)
• 
  Neretas un Sēlpils draudžu novadu dienvidu daļa gar Lietuvas robežu (1865)