Olaine

Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs. Tā atrodas aptuveni 20 km attālumā no Rīgas. Pilsētas tiesības Olaine ieguva 1967. gadā. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir 17. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.^[3]

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Olaine nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Olaine
Novada pilsēta
Olaines pareizticīgo baznīca
Karogs Ģerbonis
Olaine
Koordinātas: 56°47′14″N 23°56′31″E
Valsts	Latvija
Novads	Olaines novads
Pilsētas tiesības	kopš 1967. gada 20. februāra
Administrācija
• Tips	Olaines novada dome
• Pašvaldības vadītājs	Andris Bergs (LSDSP)
Platība[1]
• Kopējā	6,8 km2
• sauszeme	6,7 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2025)[2]
• kopā	9 648
• blīvums	1 440,0 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-2114
Mājaslapa	www.olaine.lv
Olaine Vikikrātuvē

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines

Ģeogrāfija

Atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Caur pilsētu tek Misas pietekas Olainīte un Pupla. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C — -6,5 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.^[4] Uz ziemeļiem un rietumiem no pilsētas atrodas lieli purvi.

Vēsture

Priekšvēsture

Olaines muižas kungu mājas projekts (Johans Daniels Felsko, pirms 1879).

Kopš 1266. gada tagadējās Olaines apkārtne atradās uz Rīgas pilsētas lauku novada robežas ar Upmales zemi, kas no Rumbulas gāja līdz tuvākai vietai pie Misas upes, no turienes taisni līdz Gātes ietekai Lielupē.^[5] Vēlāk tā bija Rīgas novada robeža ar Livonijas ordeņa zemēm, bet pēc 1562. gada ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Pie Olaines upītes (vācu: Olein Bach) ietekas robežupē Misā 2 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas iekārtoja Rīgas pilsētai piederošu Olaines muižiņu (Landgut Oley) ar krogu. Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā uzcēla koka Svētā Olafa luterāņu baznīcu (St. Olai), kas piederēja pie Katlakalna—Olaines draudzes.

1700. gada 21. (11. pēc vecā stila) februārī pie Olaines notika pirmā Lielā Ziemeļu kara kauja starp zviedru robežsargiem un sakšu dragūniem. 1749.—1753. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu.^[6] 1830.—1857. gadā cauri Olainei uzbūvēja jaunu Rīgas—Jelgavas lielceļu un Olaine bija labi pazīstama arī ārzemju ceļotājiem kā zirgu pasta stacija pusceļā starp Jelgavu un Rīgu.^[7]

Pašreizējās Olaines vēsture

Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava (toreiz Mītava) atklāšanas 1868. gada 21. novembrī izveidoja staciju ar vācisko nosaukumu Olai. Pirmā pasaules kara laikā šeit vairākus gadus bija Vācijas armijas piefrontes apgādes punkts (1915—1917), kauju laikā nopostīja baznīcu, pagasta namu un skolu.^[8] Pēc Latvijas valsts dibināšanas oficiāli ieviesa latviskotu vietvārdu Olaine.

Olaines dzelzceļa stacija

RTU tehnoloģiju koledža

Mūsdienu Olaines veidošanās aizsākās kā strādnieku ciemats 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību — kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. 1956. gadā Olainē uzsāka jaunu rūpnīcu celtniecību un 1959. gadā no Rīgas pārcēla līmes fabriku. No 1962. līdz 1965. gadam Olainē strauji tika celti jauni rūpniecības objekti, kā arī dzīvojamās ēkas. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1990. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedza 15 tūkstošus. 1991. gadā Olaines administratīvā teritorija tika palielināta.

Iedzīvotāji

Padomju laikā pilsētas celtniecībai un vēlāk darbam rūpnīcās tika ievests liels skaits PSRS iedzīvotāju. Saskaņā ar 2021. gada datiem. no 10 324 iedzīvotāju kopskaita pilsētā dzīvoja 4312 (41,8%) krievi, 4126 (40%) latvieši un 1886 (18,2%) citu tautību pārstāvji.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1970 9 174 —     1979 13 612 +4.48% 1989 14 989 +0.97%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 13 586 −0.89% 2011 12 023 −1.10% 2021 10 394 −1.45%

Saimniecība

Pilsētas dzīvojamo daļu jau kopš pilsētas izveidošanās robežo plaša industriālā zona. Nozīmīgākā rūpnīca pilsētā ir farmaceitiskā rūpnīca Olainfarm, kas dibināta 1972. gadā un nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku. Lielākie Olainē reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2019. gadā bija "Olainfarm", farmācijas tīkls "Latvijas aptieka", jūras produktu konservēšanas rūpnīca "Atlas Premium", saldēšanas un ventilācijas iekārtu rūpnīca "Dinair Filton", tirgotājs un agroķīmijas ražotājs "CrossChem", ķīmiskā rūpnīca "Biolars".^[11]

Transports

Vienīgā šoseja pilsētas tuvumā ir A8 Rīga — Eleja, kas atrodas netālu no pilsētas austrumu robežas, un tās pievedceļi. Pilsētā atrodas tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacija līnijā Rīga — Jelgava, 2022. gadā ik dienas kursēja 26 pasažieru vilcieni Rīga-Jelgava-Rīga.

Sports

Sporta dzīvi Olainē vada Olaines Sporta centrs. Pilsētā atrodas sporta nams, divi stadioni, peldbaseins, kā arī atvērtā slidotava un skeitparks.

Cilvēki

Cilvēki, kas dzimuši vai auguši Olainē:

• Gunta Baško (1980) — basketboliste
• Rustams Begovs (1993) — hokejists
• Žaneta Jaunzeme-Grende (1964) — uzņēmēja un politiķe, bijusī Latvijas kultūras ministre
• Jānis Kuzmins (1977) — pasaules čempions slaloma skeitbordā
• Dmitrijs Miļkevičs (1981) — vieglatlēts
• Pauls fon Šlipenbahs (1869-1933), gleznotājs
• Andris Tolmačovs (1973) — politiķis, 8. Saeimas deputāts

Sadraudzības pilsētas

Gadu laikā Olaine ir ieguvusi dažādas sadraudzības pilsētas:

• Edeshega, Zviedrija
• Karlskūga, Zviedrija
• Rīhimeki, Somija
• Nova Sažina, Polija