Pāvels Armands

Pāvels "Papiņš" Armands (krievu: Павел Николаевич Арманд; dzimis 1902. gada 23. aprīlī, miris 1964. gada 16. augustā) bija Latvijas padomju kinorežisors un scenārists, dziesmu tekstu un mūzikas autors. LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1947).

Pāvels Armands
Dzimis	1902. gada 23. aprīlis Puškina (Maskava apgabals), Maskavas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Krievija)
Miris	1964. gada 16. augustā (62 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Nodarbošanās	scenārists kinorežisors
Apbalvojumi Citi apbalvojumi LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1947)

Biogrāfija

Dzimis 1902. gada 23. aprīlī Puškinā tekstilrūpnieka Nikolaja Armanda un viņa sievas Renē, dzimušas Derbenvilas (d’Herbenville) ģimenē. Viņa mātesmāsa bija Ļeņina līdzgaitniece Inese Armanda (dzimusi Derbenvila). Piedalījās Krievijas pilsoņu karā.^[1]

1928. gada beidza Borisa Čaikovska kino kursus Maskavā. Pēc kursu beigšanas sāka strādāt par režisora asistentu, pēc tam par režisoru kara filmu kinostudijā "Gosvojenkino" (Госвоенкино), kur kopā ar Mihailu Verneru uzņēma filmu "СЭП" (Сборная экспериментальная программа, 1929). Pēc tam strādāja Armēnijas filmu studijā "Armenkino" (1931—1933), kur uzņēma filmu "Aruts" ("Trīsdesmit dienas", "Trīs procenti"), tad Ļeņingradas filmu studijā "Ļenfiļm" (1935—42), kur bija vārdu un mūzikas autors dziesmai "Mākoņi pār pilsētu sacēlās" (Тучи над городом встали) Sergeja Jutkeviča filmā "Cilvēks ar šauteni" (1938), ko pirmo reizi dziedāja Marks Berness. Bija dziesmu tekstu autors Odesas kinostudijas filmā "Tankkuģis Derbenta" (1941).

Pēc Ziemas kara beigām 1940. gada aprīlī Hibīnos sāka uzņemt kara filmu "Poļitruks Kolivanovs" (Политрук Колыванов) ar Borisu Bļinovu galvenajā lomā. Filmu tā arī nepabeidza, jo PSKP Centrālās komitejas propagandas un agitācijas valde tās scenāriju atzina par nekvalitatīvu.^[2]

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā iestājās Komunistiskajā partijā, pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Kopš 1954. gada strādāja Rīgas Kinostudijā, kur uzņēma filmu "Salna pavasarī" (1955) ar Leonīdu Leimani ka otro režisoru. Vēlāk uzņēma kara filmas, kas veltītas latviešu strēlniekiem: "Kā gulbji balti padebeši iet" un "Latviešu strēlnieka stāsts".

Miris 1964. gada 16. augustā Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Filmogrāfija

Režisors

• 1929 — Izlases eksperimentālā programma (Сборная экспериментальная программа)
• 1932 — "Aruts" ("Trīsdesmit dienas", "Trīs procenti")
• 1942 — "Dūraiņi"
• 1955 — "Salna pavasarī"
• 1956 — "Kā gulbji balti padebeši iet"
• 1958 — "Latviešu strēlnieka stāsts"
• 1961 — "Velna ducis"
• 1964 — "Maskava - Dženova".^[3]

Scenārija autors

• 1930 — "Kauns teikt"
• 1932 — "Aruts"

Otrais režisors

• 1938 — "Cilvēks ar šauteni"
• 1947 — "Mājup ar uzvaru"

Dziesmu teksta un mūzikas autors

• 1938 — "Cilvēks ar šauteni"