Palermo

Palermo (itāļu: Palermo, sicīliešu: Paliermu, Paliemmu) ir pilsēta Itālijas dienvidos, osta Sicīlijas ziemeļkrastā pie Tirēnu jūras. Sicīlijas reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Palermo provinces centrs. Palermo ir pazīstama arī kā itāļu mafijas dzimtene.

Palermo
pilsēta
Palermo
Karogs Ģerbonis
Palermo Rādīt kartē "Itālija" Palermo Rādīt kartē "Sicīlija"
Koordinātas: 38°7′N 13°22′E
Valsts	Itālija
Reģions	Sicīlija
Metropole	Palermo
Platība
• Kopējā	158,9 km2
Augstums	14 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	630 167
• blīvums	4 255/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.comune.palermo.it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Arābu—normaņu Palermo un Čefalu un Monreāles katedrāles
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv
Iekļauts	2015. gads
Aizsardzības nr.	1487
Valsts	Itālija
Platība	6,235 ha
Buferzona	483 ha
Palermo Vikikrātuvē

Vēsture

Palermo dibinājuši feniķieši 8. gadsimtā p.m.ē. Iespējams viņi to saukuši par Zīzu (Zîz). Grieķu vārds pilsētai bija Panorma (Panormus), no kā cēlies mūsdienu nosaukums. Jāpiezīmē, ka šī pilsēta nekad nav bijusi grieķu kolonija.

Palermo panorāma

Palermo paliek feniķiešu (Kartāgas) īpašums līdz Pirmajam pūniešu karam (264.-241. gads p.m.ē.), kad Sicīlija nonāk Romas varā. Romas valdīšanas laikā Sicīlijas galvenā pilsēta bija Sirakūzas.

Pēc Rietumromas impērijas krišanas 5. gadsimtā Sicīlija un Palermo nonāk Bizantijas varā. 827. gadā Palermo ierodas Bizantijas prefekta uzaicinātie arābi, kuri sagrābj varu, un līdz 905. gadam ieņem visu Sicīliju. Arābi pārvieto Sicīlijas emirāta galvaspilsētu uz Palermo. Musulmaņu varas gados Palermo kļūst par plaukstošu pilsētu. Palermo atradušās 300 mošejas. Arī kristiešiem un ebrejiem bija atļauts darboties pilsētā.

1060. gadā Palermo ieņem normaņi Rudžero I vadībā. Līdz 1091. gadam Rudžero I ieņem visu Sicīliju un nodibina Sicīlijas Karalisti. Laika gaitā arābu un normaņu kultūru elementi izveidojuši īpašo Palermo arhitektūras un sadzīves stilu.

1194. gadā Sicīlija iekļaujas Svētajā Romas impērijā. Palermo ir imperatora Frīdriha II iemīļotā pilsēta. No 1266. līdz 1282. gadam Palermo valda Anžū dinastija, līdz 1479. gadam ir Aragonas karalis, bet vēlāk — Spānijā karalis.

1734. gadā Palermo zaudē galvaspilsētas statusu, jo Sicīlija tiek pievienota Neapoles Karalistei, izveidojot Abu Sicīliju karalisti ar galvaspilsētu Neapolē.

1860. gadā Palermo iekļaujas jaunajā Itālijas valstī.

Sabiedroto iebrukums Sicīlijā

Pamatraksts: Sabiedroto iebrukums Sicīlijā

Otrā pasaules kara laikā Palermo cieta postījumus 1943. gada Sabiedroto iebrukumā Sicīlijā.

Arhitektūras pieminekļi

Pilsēta bagāta ar daudzu gadsimtu un stilu arhitektūras pieminekļiem, jo pilsēta bijusi dažādu kultūru (rietumu, Bizantijas, arābu) ietekmē. Vērtīga ir Palermo normaņu arhitektūra.

Ievērojamākie arhitektūras pieminekļi:

• Cuba — 12 gadsimta pils (austrumu arhitektūras ietekme)
• Palermo katedrāle — līdz 1135. gadam — mošeja
• Palazzo dei Normanni (sākta būvēt 9. gadsimtā) — Sicīlijas karaļa pils, ar krāšņo Cappella Palatina — karaļa kapellu
• San Cataldo baznīca (12. gadsimts) — normaņu arhitektūra
• San Giuseppe dei Teatini baznīca (17. gadsimts) — Sicīlijas baroks
• Zisa — 12. gadsimta pils (austrumu arhitektūras ietekme)

Viens no dīvainākajiem vēstures pieminekļiem ir kapucīnu katakombas (kapenes) — sāktas lietot tikai 1599. gadā, un lietotas līdz pat 1920. gadiem. Katakombās ir izliktas mirušo apģērbtas mūmijas.

Cilvēki

Palermo dzimuši:

• Džovanni Falkone (Giovanni Falcone, 1939—1992) — tiesnesis, cīnītājs pret mafiju
• Alesandro Kaliostro (1743—1795) — avantūrists
• Frenks Kapra (1897—1991) — kinorežisors (It's a Wonderful Life, 1946)
• Džuzepe Tomazi di Lampedūza (1896-1957) — rakstnieks (Il Gattopardo, 1958)
• Serdžo Matarella (dzimis 1941. gadā) — Itālijas prezidents