Parana

Parana (spāņu: Río Paraná, portugāļu: Rio Paraná) ir upe Dienvidamerikā, otra lielākā kontinenta upe pēc Amazones.^[1] Sākas, satekot Paranaibas un Riugrandi upēm Brazīlijā. Plūst dienvidrietumu—dienvidu virzienā cauri Brazīlijai un Argentīnai, kā arī veido Brazīlijas—Paragvajas un Argentīnas—Paragvajas valsts robežu. Saplūstot ar Urugvaju, veido Laplatas upi, kas ietek Atlantijas okeānā. Pašas Paranas garums ir 2546 km, bet kopā ar tās garāko izteku Riugrandi un Laplatu — 4880 km. Lielākās pilsētas krastos ir Rosario, Parana, Santafē, Korjentesa, Posadasa Argentīnā, Enkarnasjona, Sjudada del Este Paragvajā un Fosa du Igvasu Brazīlijā.

Šis raksts ir par upi Dienvidamerikā. Par citām jēdziena Parana nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Parana
portugāļu: Rio Paraná
spāņu: Río Paraná
Paranas upe Argentīnā
Karte
izteka ieteka
Satekupes	Paranaiba, Riugrandi 20°05′12″S 51°00′02″W
Ieteka	Laplata 34°00′05″S 58°23′37″W
Baseina valstis	Argentīna  Brazīlija  Bolīvija  Paragvaja
Caurteces valstis	Argentīna  Brazīlija  Paragvaja
Garums	2546 km
Iztekas augstums	328 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	17 290 m³/s (grīva)
Baseina platība	2 630 667 km²
Galvenās pietekas	Paragvaja, Salado, Igvasu
Parana Vikikrātuvē

1984. gadā upes posmā uz Brazīlijas un Paragvajas robežas tika izbūvēts Itaipu aizsprosts. Tā ir otra lielākā hidroelektrostacija pasaulē pēc saražotās elektroenerģijas daudzuma. Izbūvējot aizsprostu, 1982. gadā tika pilnībā appludināts viens no pasaulē lielākajiem ūdenskritumiem — Gvairas ūdenskrituma komplekss. Lejpus Itaipu aizsprosta atrodas 1965. gadā uzbūvētais Draudzības tilts.