Raunas novads

Raunas novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidota pašvaldība Vidzemē, Robežojās ar Priekuļu, Smiltenes, Gulbenes, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadiem. Novada centrs bija Rauna.

Raunas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Rauna
Kopējā platība:[1]	309,0 km2
• Sauszeme:	301,1 km2
• Ūdens:	7,9 km2
Iedzīvotāji (2021):[2]	3 005
Blīvums (2021):	10,0 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Drustu pagasts Raunas pagasts
Mājaslapa:	www.rauna.lv
Raunas novads Vikikrātuvē

2021. gadā Raunas novadu pievienoja Smiltenes novadam.

Daba

Vēsture

Teritoriālais iedalījums

Novadā bija apvienoti bijušā Cēsu rajona Raunas un Drustu pagasti.

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Raunas novada ciemu uzskaitījums

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Raunas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2020. gadā[3]
Latvieši (2883)			90.5%
Krievi (136)			4.3%
Baltkrievi (70)			2.2%
Poļi (41)			1.3%
Cita tautība (56)			1.8%

Pašvaldība

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Mēs savam novadam	981	74.89	7
Laiks pārmaiņām	240	18.32	2

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Raunā atrodas luterāņu baznīca un katoļu draudzes nams, Drustos — luterāņu baznīca.

Ievērojami novadnieki

• Jānis Cimze (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs.
• Jūlijs Auškāps (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs.
• Kārlis Krēsliņš (1860—1929), farmaceits, mecenāts.^[4]
• Pēteris Šmits (1869—1938), latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Raunas novadā

Attēlu galerija