Rietumfranku valsts

Rietumfranku valsts (latīņu: Francia occidentalis) izveidojās 843. gadā, pēc Kārļa Lielā franku valsts sadalīšanas ar Verdenas līgumu. Par valsts pastāvēšanas beigām uzskata 987. gadu, kad tronī kāpa Kapetingu dinastijas pārstāvis un aizsākās Francijas Karalistes veidošanās.

Rietumfranku valsts, 843

Tiešā karaļa kontrolē esošā teritorija (zilā), 10. gadsimta beigās

Franku zemju dalīšanā, imperatora Luija Dievbijīgā jaunākais dēls Kārlis II Plikgalvis ieguva zemes uz rietumiem Reinas, kas iestiepās mūsdienu Spānijas ziemeļos. Ar 870. gada vienošanos Rietumfranku valsts ieguva arī Lotaringas rietumu zemes.

Atšķirībā no Austrumfranku valsts, Rietumfranku karaļu vara ātri sabruka, valsts provincēm nonākot pusneatkarīgu augstmaņu valdījumā. Karaļus ievēlēja augstmaņu sapulcēs, un tronī mainījās Karolingu un Robertu dinastiju pārstāvji. 888. gadā par karali ievēlēja Parīzes grāfu Odo, pirmo Robertu dinastijas pārstāvi tronī. Robertu dinastijai nostiprinoties, tā pārveidojās par Kapetingu dinastiju.

Karaļi

• Kārlis II Plikgalvis (843—77)
• Luijs Stostīgais (877—879)
• Luijs III (879—882)
• Karlomans II (882—884)
• Kārlis III Resnais (885—888)
• Odo (888—898)
• Kārlis III Naivais (898—922)
• Roberts (922—923)
• Rūdolfs I (923—936)
• Luijs IV (936—954)
• Lotārs (954—986)
• Luijs V (986—987)
• Hugo Kapets (987—996)