Saha

Sahas Republika (jakutu: Саха Өрөспүүбүлүкэтэ; krievu: Респу́блика Саха́ (Яку́тия), Респу́блика Саха́), saukta arī par Jakutiju (jakutu: Саха Сирэ; krievu: Якутия), ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Krasnojarskas novadu rietumos, Irkutskas apgabalu un Aizbaikāla novadu dienvidrietumos, Amūras apgabalu dienvidos, Habarovskas novadu, Magadanas apgabalu un Čukotku austrumos, kā arī ar Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.

Sahas Republika (Jakutija)
Республика Саха Саха Өрөспүүбүлүкэтэ
—  Republika  —
Ļenas upe Jakutijā Ļenas upe Jakutijā
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda jakutu valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Tālo Austrumu federālais apgabals
Centrs	Jakutska
Administratīvais iedalījums	35 Jakutska Abijas uluss Aldanas uluss Allaihas uluss Amgas uluss Anabaras uluss Bulunas uluss Verhņeviļujskas uluss Verhņekolimskas uluss Verhojanskas uluss Viļujskas uluss Kalnu uluss Žiganskas uluss Kobjajas uluss Ļenskas uluss Mengu-Kangalasas uluss Mirnijas uluss Momas uluss Namas uluss Ņerjungri uluss Ņižņekolimskas uluss Ņurbas uluss Oimjakonas uluss Oļeņokas uluss Oļokminskas uluss Sredņekolimskas uluss Suntaras uluss Tātas uluss Tompo uluss Ustjaldanas uluss Ustjmajas uluss Ustjanas uluss Hangalas uluss Čurapčas uluss Evenu Bitantajas uluss
Platība
- Kopā	3 083 523 km²
Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	1 001 664
- Blīvums	0,3/km²
- Etniskais sastāvs	jakuti (55,3 %) krievi (32,3 %) evenki (2,9 %) eveni (1,6 %) kirgīzi (1,3 %)
ISO 3166 kods	RU-SA
Mājaslapa: www.sakha.gov.ru
Sahas Republika (Jakutija) Vikikrātuvē

Vēsture

Sahas pirmiedzīvotāji ir paleoaziātu valodā runājošie jukagiri, kā arī tungusu valodās runājošie evenki un eveni.

Mongoļu impērijas laikā 14. gadsimtā Sahā no Baikāla apkārtnes ieceļoja jakuti, bet 17. gadsimtā to sāka kolonizēt Krievijas cariste (valdnieki Ivans IV un vēlāk cars Pēteris I). Krievija pakāpeniski paplašināja savu ietekmi visā Sibīrijā, iekļaujot arī Sahas teritoriju.

1632. gadā kazaki nodibināja Jakutskas cietoksni un 1638. gadā Jakutu apriņķi (Якутский уезд), kas kopš 1708. gada ietilpa Sibīrijas guberņas sastāvā.

Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Jakutu provinci un 1784. gadā Jakutu apgabalu (Якутская область), kas ietilpa Irkutskas vietniecības un Irkutskas guberņas (1784—1805), tad Austrumsibīrijas ģenerālgubernatūras (1822—1884) un Irkutskas ģenerālgubernatūras (1887—1917) sastāvā.

Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara beigām, 1922. gadā tika izveidota Jakutijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (Jakutijas APSR) kā daļa no jaunizveidotās Padomju Savienības. Līdzīgi kā citur Padomju Savienībā, arī Jakutijā tika īstenota kolektivizācijas politika. Tika izveidoti kolhozi (kolektīvās saimniecības), kas strādāja uz lielākām zemes platībām, un vietējie zemnieki tika piespiesti apvienot savus īpašumus šajās lielajās saimniecībās. Tas radīja sociālās un ekonomiskās grūtības, jo daudzi jakuti bija pieraduši pie tradicionālajiem zemkopības un medību veidiem, kas nebija piemēroti kolektīvajai ražošanai.

Jakutija tika iekļauta Padomju Savienības industriālās attīstības plānos, īpaši attiecībā uz tās dabas resursiem – zeltu, dimantiem, kā arī kokmateriāliem. Šajā laikā sākās aktīva ieguves rūpniecība, ko nodrošināja Padomju Savienības valsts plāni. 1930. gadu beigās un 1940. gadu sākumā sākās dzelzceļu būvniecība, kas savienoja Jakutiju ar pārējo PSRS, atvieglojot izejvielu eksportu un nodrošinot industrializāciju.

PSRS laikā, īpaši 1930. gadu beigās un 1940. gados, arī Jakutija nebija pasargāta no staļinisma represijām. Daudzi vietējie iedzīvotāji tika pakļauti represijām, aizdomās par to, ka viņi ir "klases ienaidnieki", īpaši lauksaimniecības kolektivizācijas laikā. Jakutijā tika veikti masveida aresti un deportācijas uz Sibirijas darba nometnēm (Gulags), kas bija viens no traģiskākajiem periodiem šīs teritorijas vēsturē.

Pēc Stalina nāves 1953. gadā, un destalinizācijas politikas ieviešanas, Jakutija sāka piedzīvot ekonomiskas pārmaiņas. Brežņeva laikmets 1960.–1970. gados iezīmējās ar papildu rūpniecības attīstību, īpaši zelta un dimantu ieguves jomā, kā arī ar centieniem uzlabot infrastruktūru, piemēram, būvējot jaunus ceļus un dzelzceļu.

Neskatoties uz to, ka Jakutija saglabāja savu etnisko identitāti, PSRS politika bieži vien mēģināja „padarīt” vietējās tautas par daļu no lielās padomju sistēmas, tādējādi iznīcinot tradicionālās dzīves formas. Jakutu valoda un kultūra tika pakļauta Krievijas ietekmei, un daudziem jakutiem nācās pielāgoties krievu valodas lietošanai un padomju normām.

PSRS sabrukums 1991. gadā beidzot deva iespēju Jakutijai kļūt par Sahas Republiku (oficiāli "Sahā"), kas kļuva par daļu no neatkarīgās Krievijas Federācijas. Tomēr 1990. gadi bija grūti, jo pārmaiņas radīja ekonomiskus un politiskus izaicinājumus. Jakutija centās atrast savu vietu postpadomju pasaulē, bet pārmaiņas bija lēnas un bieži vien sāpīgas.

Pēc PSRS sabrukuma Sahas Republika oficiāli kļuva par federālu subjektu Krievijas sastāvā, saglabājot autonomiju attiecībā uz valsts pārvaldi.

Putina valdīšanas laikā Jakutija ir pieredzējusi rūpniecības attīstību, īpaši attiecībā uz resursu ieguvi. Dimanti, ko iegūst Jakutijā, ir viens no lielākajiem Krievijas eksporta produktiem. Tomēr rūpnieciskā attīstība ir saistīta ar augstiem ekoloģiskajiem riskiem un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Tāpat liela daļa no ienākumiem, kas tiek gūti no dabas resursiem, tiek novirzīta centrālajai valdībai, kamēr vietējā infrastruktūra un sociālie pakalpojumi bieži vien tiek atstāti novārtā. Putinisms arī ietekmē sociālās un ekoloģiskās problēmas Jakutijā. Līdzīgi kā citās Krievijas tālākajās un mazāk attīstītajās teritorijās, Jakutija saskaras ar lielām sociālām problēmām, tostarp nabadzību, zemu dzīves līmeni un nepiemērotiem apstākļiem veselības aprūpes un izglītības jomā.

Ģeogrāfija

Sahas kopējā platība ir 3 103 200 km². Tā ir pati lielākā administratīvi teritoriālā vienība pasaulē un arī lielākais Krievijas Federācijas subjekts, kas atrodas Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā. Ziemeļos to apskalo Laptevu un Austrumsibīrijas jūra. Krasta līnijas kopgarums ir 4,5 tūkstoši km. Vairāk nekā 2/5 no Sahas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Republika ir nedaudz izstiepta rietumu-austrumu virzienā (2500 km garumā), bet ziemeļu-dienvidu virzienā tās garums ir 2000 km.

Hidroloģija

Saha ir viena no upēm un ezeriem bagātākajām teritorijām Krievijā. Pavisam tajā ir 700 000 upju un 800 000 ezeru. Visu upju kopgarums sastāda 2 miljonus km. Lielākās upes ir Ļena (4400 km gara), Viļuja (2650), Oļeņoka (2292), Aldana (2273), Kolima (2129), Indigirka (1726), Oļokma (1436), Anabara (939) un Jana (872 km).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926 - 2010. gadas tautas skaitīšanas dati

Tautība	1926[1]	1939[2]	1959[3]	1970[4]	1979[5]	1989[6]	2002[7]	2010[8]	2021
Jakuti	235 926 (82,64 %)	233 273 (56,5 %)	226 053 (46,4 %)	285 749 (43,0 %)	313 917 (36,9 %)	365 236 (33,4 %)	432 290 (45,5 %)	466 492 (49,9 %)	469 348 (55,3 %)
Krievi	30 156 (10,56 %)	146 741 (35,5 %)	215 328 (44,2 %)	314 308 (47,3 %)	429 588 (50,4 %)	550 263 (50,3 %)	390 671 (41,1 %)	353 649 (37,8 %)	276 986 (32,3%)
Evenki	13 145 (4,60 %)	10 432 (2,5 %)	9505 (2,0 %)	9097 (1,4 %)	11 584 (1,4 %)	14 428 (1,3 %)	18 232 (1,9 %)	21 008 (2,2 %)	24 334 (2,9%)
Ukraiņi	138 (0,05 %)	4229 (1,0 %)	12 182 (2,5 %)	20 253 (3,0 %)	46 326 (5,4 %)	77 114 (7,0 %)	34 633 (3,65 %)	20 341 (2,2 %)	7 169 (0,8%)
Eveni	738 (0,26 %)	3133 (0,8 %)	3537 (0,7 %)	6471 (1,0 %)	5763 (0,7 %)	8668 (0,8 %)	11 657 (1,2 %)	15 071 (1,6 %)	13 233 (1,6%)
Tatāri	1671 (0,59 %)	4420 (1,1 %)	5172 (1,1 %)	7678 (1,2 %)	10 976 (1,3 %)	17 478 (1,6 %)	10 768 (1,1 %)	8122 (0,9 %)	4 262 (0,5%)

Jakutijas etniskā karte pa pilsētu un lauku apdzīvotām vietām, 2010. gada tautas skaitīšana

Ļena pie Jakutskas

Apdzīvotās vietas

Pilsētu karte

Aldana

Jakutska

Ļenska

Mirnija

Ņerjungri

Ņurba

Oļokminska

Pokrovska

Sredņekolimska

Tommota

Udačnija

Verhojanska

Viļujska

Sahas republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala republikas