Semjuels Bekets

Semjuels Barklejs Bekets (angļu: Samuel Barclay Beckett, dzimis 1906. gada 13. aprīlī, miris 1989. gada 22. decembrī) bija īru rakstnieks, dramaturgs un dzejnieks. Beketa darbi paver plašu perspektīvu cilvēku kultūrā, un gan formāli, gan filozofiski pārtop arvien lielākā minimālismā. Kā Džeimsa Džoisa students, asistents un draugs Bekets tiek uzskatīts par vienu no pēdējiem modernistiem; iedvesmojoties no daudzajiem rakstniekiem, viņš tiek uzskatīts arī par vienu no pirmajiem postmodernistiem. Viņš tiek uzskatīts arī par vienu no nozīmīgākajiem absurda drāmas pārstāvjiem. Ievērojamākais darbs ir “Gaidot Godo”. 1969. gadā Semjuels Bekets ieguva Nobela prēmiju literatūrā “par viņa rakstītajiem darbiem, kas — jaunās romānu un drāmu formās — modernā cilvēka noniecināšanā iegūst savu pacēlumu”.^[1]

Semjuels Bekets Samuel Beckett Semjuels Bekets 1977. gadā Personīgā informācija Dzimis 1906. gada 13. aprīlī Dublina, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (tagad  Īrija) Miris 1989. gada 22. decembrī (83 gadi) Parīze, Francija Pilsonība  Īrija Tautība īrs Paraksts

Literārā darbība Pseidonīms Andrew Belis Nodarbošanās romānu rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks, teātra direktors, valodnieks, kinorežisors, scenārists, tulkotājs Valoda angļu valoda franču valoda Literatūras virzieni modernisms Nouveau Roman Slavenākie darbi “Gaidot Godo” Augstskola Trinitijas koledža Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1969) Kara krusts (1945) Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Nozīmīgākās lugas

• "Gaidot Godo" (En attendant Godot, 1949)
• "Beigu spēle" (Fin de partie, 1957)
• "Krapa pēdējā lente" (Krapp's Last Tape, 1958)
• "Laimīgās dienas" (Happy Days, 1961)
• "Spēle" (Spiel, 1963)