Sentogastina

Sentogastina (spāņu: San Agustín) ir pilsēta un Sentdžonsas apgabala administratīvais centrs Floridā, ASV. Pilsēta atrodas 64 km uz dienvidiem no Džeksonvilas pilsētas, Atlantijas okeāna piekrastē Floridas ziemeļaustrumos. To 1565. gadā dibināja spāņu kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā ASV teritorijā.

Sentogastina
St. Augustine
Skats uz pilsētu
Ģerbonis
Sentogastina Rādīt kartē "ASV" Sentogastina Rādīt kartē "Florida"
Koordinātas: 29°53′N 81°18′W
Valsts	ASV
Štats	Florida
Apgabals	Sentdžonsa
Platība
• pilsēta	33,29 km2
• sauszeme	24,66 km2
Augstums	0[1] m
Iedzīvotāji (2020)[2]
• pilsēta	14 329
• urbānā teritorija	91 786
Laika josla	EST (UTC-5)
• Vasaras laiks (DST)	EDT (UTC-4)
Zip kodi	32080, 32084, 32085, 32086, 32095, 32082, 32092
Tālruņu kods	904, 324
Sentogastina Vikikrātuvē

Vēsture

Vēsturiskā piederība

Spānijas impērija 1565–1763
Lielbritānijas Karaliste 1763–1784
 Spānija 1784–1821
 ASV 1821–1861
Amerikas Valstu Konfederācija 1861–1862
 ASV 1862–pašlaik

Pirmais zināmais eiropietis, kurš izpētīja Floridas piekrasti, bija spāņu pētnieks un Puertoriko gubernators Huans Ponse de Leons, kurš, visticamāk, 1513. gadā devās uz ziemeļiem līdz pat topošās Sentogastinas apkaimei. Viņš nosauca pussalu, kuru viņš uzskatīja par salu, par La Florida un pieprasīja to Spānijas kronim.^[3][4]

Spāņu un angļu koloniālajai sāncensībai pastiprinoties, spāņi nocietināja Sentogastinu, uzceļot masīvo, drūmo Svētā Marka cietoksni (1672) Castillo de San Marcos. Tagad tas ir nacionālais piemineklis, vecākais akmens forts Amerikas teritorijā. Starp daudzajiem angļu uzbrukumiem Sentogastinai, visslavenākie bija sera Frānsisa Dreika 16. gadsimta sirojums un Džordžijas kolonijas dibinātāja Džeimsa Ogletorpa īstenotais pilsētas aplenkums. 1763. gadā briti beidzot ieņēma Svētā Marka cietoksni un noturēja to 20 gadus. Amerikas Neatkarības kara laikā šeit pulcējās karaļa Džordža atbalstītāji no visas Amerikas. 1819. gadā Sentogastina tika atdota Amerikas Savienotajām Valstīm, un forts tika pārveidots par cietumu sagūstīto seminolu turēšanai, un šeit tika ieslodzīts arī viņu vadonis Oceola.

Mūsdienās pilsēta iztiek no tūrisma ienākumiem. Koloniālās arhitektūras pieminekļi tika daļēji restaurēti, daļēji pārbūvēti, lai atgādinātu vecos laikus. Nozīmīgas apskates vietas ir katoļu katedrāle (1793—1797), "vecākā māja" (González—Álvarez House), "vecākā skola" (Oldest Wooden School House), 1824. gadā būvētā bāka un 1893. gadā dibinātā aligatoru ferma.

Ievērojamas personības

Sentogastinā dzimuši vai dzīvojuši:

• Pedro Menendess de Aviless (Pedro Menéndez de Avilés; 1519—1574) — spāņu jūrasbraucējs, flotes admirālis
• Rejs Čārlzs (Ray Charles Robinson; 1930—2004) — amerikāņu mūziķis
• Frederiks Deliuss (Frederick Delius; 1862—1934) — viens no jaunās pastorālās tradīcijas radītājiem angļu mūzikā

Sadraudzības pilsētas

Sentogastinas sadraudzības pilsētas ir:^[5]

• Avilesa, Spānija
• Kartahena, Kolumbija
• Menorka, Spānija
• Santodomingo, Dominikāna

Galerija

• 
  Zvanu tornis uz Svētā Marka cietokšņa ziemeļaustrumu bastiona
• 
  Kastiljas ziemeļu bastioni un mūris, skatoties austrumu virzienā uz Anastasijas salu
• 
  Jūras mūris uz dienvidiem no Kastiljo
• 
  Sentogustinas pilsētas vecie vārti, kas celti 1808. gadā, ir daļa no daudz senākās Kubo līnijas
• 
  Sentogustinas gubernatora rezidence. Ēkas austrumu spārns ir datējams ar 18. gadsimta celtni, kas celta gubernatora rezidences sākotnējā vietā.^[6]
• 
  Romas katoļu Sentogastinas katedrālās bazilikas fasāde
• 
  La Lešas Dievmātes svētnīca Mission Nombre de Dios
• 
  Ponse de Leona statuja
• 
  Memoriālā Prezbiterāņu baznīca
• 
  Bijusī Hotel Alcazar viesnīca, tagad Laitnera muzejs un pilsētas mērija
• 
  Flaglera koledža, bijusī Ponce de Leon Hotel viesnīca
• 
  Lauvu tilts, skatoties austrumu virzienā uz Anastasijas salu
• 
  Tolomato kapsēta