Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (igauņu: Tartu Ülikool, latīņu: Universitas Tartuensis, vācu: Universität Dorpat; agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte (krievu: Юрьевский университет)) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Tartu Universitāte
Tartu Ülikool
Tartu Universitāte
latīņu: Universitas Tartuensis
Dibināta	1632
Tips	Publiska
Rektors	Tomass Asers
Akadēmiskais personāls	1740 (2016)
Studenti	13 750 (2016)
Doktorantūra	1400
Atrašanās vieta	Tartu, Igaunija 58°22′52″N 26°43′13″E
Iepriekšējie nosaukumi	Academia Gustaviana Tērbatas Universitāte
Krāsa(-s)	zila      balta
Iesauka	UT
Mājaslapa	www.ut.ee

Tartu Universitāte 2021

QS pasaules universitāšu reitingā Tartu Universitāte ir novērtēta visaugstāk no Baltijas valstu augstskolām, tā ierindojas 347. vietā, kas ir starp 2% vislabāko pasaules universitāšu.^[1]

Pašlaik universitātē ir apmēram 13 750 studentu, starp tiem 1300 starptautisko studentu no vairāk nekā 80 valstīm,^[2] tostarp no Latvijas.

Studijas

Studijas Tartu Universitātē notiek igauņu un angļu valodā. Pilna laika studijas igauņu valodā ir bezmaksas; angļu valodas programmās pieejamas budžeta vietas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs.

Bakalaura līmeņa studijas

Tartu Universitāte piedāvā 75 dažādas pirmā līmeņa augstākās jeb bakalaura līmeņa programmas t. sk. arī tālmācības programmas, no kurām lielākā daļa tiek pasniegtas igauņu valodā,^[3] taču trīs — angļu valodā:

• Biznesa vadība^[4]
• Medicīna^[5]
• Dabaszinātnes un tehnoloģijas^[6]

Maģistra līmeņa studijas

Tartu Universitāte šobrīd piedāvā 90 dažādas maģistra līmeņa studiju programmas, no kurām 20 ir angļu valodā:

Humanitārās zinātnes	Sociālās zinātnes	Dabaszinātnes un tehnoloģijas
Filozofija[7]	Izglītības tehnoloģijas[8]	Aktuārā un finanšu inženierija[9]
Semiotika[10]	Eiropas Savienības — Krievijas studijas[11]	Lietišķā mērījumu zinātne[12]
Folkloristikas un lietiškā mantojumā studijas[13]	Demokrātija un pārvalde[14]	Datorzinātnes[15]
Eiropas valodas un kultūras[16]	Informācijas tehnoloģiju tiesības[17]	Izcilība analītiskajā ķīmijā[18]
	Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības[19]	Ģeoinformātika urbanizētā sabiedrībā[20]
	Inovāciju un tehnoloģiju vadība[17]	Robotika un datorinženierija[21]
	Starptautiskās attiecības un reģionālās studijas[22]	Programminženierija[23]
	Kvantitatīvā ekonomika[24]
	Fiziskās labsajūtas un spa plānošana un vadība[25]

Struktūra

Kopš 2016. gada 1. janvāra Tartu Universitāte, apvienojot vairākas fakultātes un koledžas, pārgāja uz četru fakultāšu sistēmu, kuras mērķis ir veicināt starpdisciplinaritāti.^[26] Fakultāšu struktūru veido pētniecības skolas, zinātņu institūti un koledžas. Tartu Universitātes struktūrā ietilpst, piemēram, arī Tartu Universitātes bibliotēka, Tartu Universitātes muzejs, Tartu Universitātes dabas muzejs un botāniskais dārzs, Igaunijas Genoma krātuve un citas iestādes.

Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte	Medicīnas fakultāte	Sociālo zinātņu fakultāte	Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte
Teoloģijas un reliģijpētniecības skola	Biomedicīnas un translācijas medicīnas institūts	Tiesību zinātnes skola	Fizikas institūts
Vēstures un arheoloģijas institūts	Ģimenes medicīnas un sabiedrības veselības institūts	Ekonomikas un biznesa vadības skola	Ķīmijas institūts
Igauņu un vispārīgās valodniecības institūts	Farmakoloģijas institūts	Sociālo zinātņu institūts	Igaunijas Jūrniecības institūts
Filozofijas un semiotikas institūts	Klīniskās medicīnas institūts	Pedagoģijas institūts	Molekulārās un šūnu bioloģijas institūts
Kultūrpētniecības un mākslas institūts	Zobārstniecības institūts	Psiholoģijas institūts	Tehnoloģiju institūts
Svešvalodu un kultūru koledža	Sporta zinātnes un fizioterapijas institūts	Juhana Šites politikas zinātņu institūts	Ekoloģijas un zemes zinātņu institūts
Vīlandes Kultūras akadēmija		Narvas Koledža	Datorzinātņu institūts
		Pērnavas Koledža	Matemātikas un statistikas institūts

Vēsture

Pamatraksts: Gustava akadēmija

Universitāte 1860. gadā tās 'zelta laikos'

Tartu Universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uz Tallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.

1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.

Studentu korporācijas 1932. gada Tērbatas Universitātes 300. gades svinībās ar Zviedrijas kroņprinča un daudzu valstu viesu piedalīšanos

Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas ķeizara Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis, kuri 1855. gadā izveidoja Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņu un iestājās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Kustība atpazīstama ar nosaukumu jaunlatvieši.

Vēlāk pārkrievošanas politikas dēļ Tērbatas Universitāti 1893. gadā pārdēvēja par Jurjevas Universitāti. To pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes to pārdēvēja par Provinces Universitāti Tērbatā (Landesuniversität Dorpat). 1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru PSRS. 1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.

Ar Tartu Universitāti saistītie cilvēki

Dāvids Hieronīms Grindelis, Tērbatas Universitātes profesors, rektors

Jaunlatviešu kustības aizsācējs Krišjānis Valdemārs

Vācbaltu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts un Tartu Universitātes absolvents Vilhelms Ostvalds

• Ludvigs Adamovičs — teologs (studējis teoloģiju)
• Juris Alunāns — literāts (studēja filoloģiju, valsts un tautsaimniecības zinātnes)
• Kārlis Ernsts fon Bērs — biologs (studējis medicīnu)

Bijusī Igaunijas prezidente, Tartu Universitātes absolvente Kersti Kaljulaida

• Francis Balodis, arheologs (studējis teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju)
• Jānis Balodis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Krišjānis Barons — folklorists (studējis matemātiku un astronomiju)
• Ernests Bergmanis — ķirurgs, medicīnas profesors
• Ludis Bērziņš — teologs (studējis teoloģiju)
• Augusts Bīlenšteins — teologs, valodnieks (studējis teoloģiju)
• Aleksandrs Bunge - ārsts, botāniķis, Tartu Universitātes profesors
• Jānis Dzirne — ārsts, ķirurgs un urologs (studējis medicīnu)
• Jānis Endzelīns — valodnieks (studējis klasisko filoloģiju, privātdocents)
• Valts Ernštreits — valodnieks, tulkotājs, lībiešu valodas pētnieks (studējis somugristiku)
• Ernests Felsbergs — mākslas vēsturnieks, LU rektors (1922—1923) (Tartu Universitāte mākslas muzeja direktors 1911—1918)
• Johans Fišers — pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, teoloģijas profesors
• Nikolajs Hartmanis — filozofs (studējis medicīnu)
• Konstantīns Grēvinks — ģeologs un arheologs, ģeoloģijas profesors
• Dāvids Hieronīms Grindelis — nosacīti pirmais latviešu zinātnieks (ķīmijas un farmācijas profesors, rektors)
• Maima Grīnberga — tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas (studējusi filoloģiju)
• Teodors Grīnbergs — teologs (studējis teoloģiju)
• Aleksandrs Grīns — rakstnieks, virsnieks (studējis medicīnu)
• Jēkabs Grots — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Ezekiels Gurevičs — ārsts (studējis medicīnu)
• Samuils Gurevičs — ārsts (studējis medicīnu)
• Kristaps Helmanis — veterinārārsts, mikrobiologs un epizootologs
• Jākobs fon Ikskils — biologs un filozofs
• Kārlis Irbe — teologs (studējis teoloģiju)
• Kersti Kaljulaida — Bijusī Igaunijas Republikas prezidente (studējusi bioloģiju un biznesa vadību)
• Aleksandrs fon Keizerlings — ģeologs, universitātes kurators (1862—1869)
• Hermanis fon Keizerlings — filozofs
• Voldemārs Kernigs — neirologs (studējis medicīnu)
• Augusts Kirhenšteins — mikrobiologs un politiķis (studējis veterināriju)
• Kārlis Vilhelms Kupfers — anatoms, histologs un embriologs (studējis medicīnu)
• Janīna Kursīte-Pakule — literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe (studējusi filoloģiju)
• Emīls Krēpelins — psihiatrs, universitātes medicīnas profesors (1886—1891)
• Kronvaldu Atis — publicists, valodnieks, pedagogs (studējis Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos)
• Alberts Kviesis — jurists, Latvijas Valsts 3. prezidents (studējis tiesību zinātnes)
• Jēkabs Lautenbahs — dzejnieks un filologs (latviešu valodas lektors, profesors)
• Augusts Lēbers — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Emīls Lencs — fiziķis (studējis ķīmiju un fiziku)
• Jurijs Lotmans — semiotiķis
• Voldemārs Maldonis — teologs, filozofs (studējis teoloģiju)
• Georgs Mancelis — teologs un latviešu valodnieks, universitātes profesors un rektors (1636)
• Kārlis Mīlenbahs — valodnieks, pedagogs (studējis klasisko filoloģiju)
• Jēkabs Osis — filozofs (profesors, Tērbatas Universitātes rektors)
• Vilhelms Ostvalds — ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (studējis ķīmiju un fiziku)
• Jānis Reiters — luterāņu mācītājs un teologs (studēja teoloģiju)
• Augusts Rumpēteris — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Jānis Sanders — teologs (studējis teoloģiju, profesors)
• Veiko Spolītis — Latvijas izglītības darbinieks un politiķis (studējis politiku)
• Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve — astronoms, ģeodēziskā loka izveidotājs
• Eduards Svirlovskis — viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā (studēja farmāciju)
• Krišjānis Valdemārs — latviešu ekonomikas un kultūras aktīvists, jaunlatviešu kustības izveidotājs (studēja valsts un tautsaimniecības zinātnes)
• Eduards Veidenbaums — dzejnieks (studējis tiesību zinātnes)
• Frīdrihs Vesmanis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Voldemārs Zāmuēls — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
• Mārtiņš Zīle — ārsts, medicīnas sintēzes filozofijas izveidotājs

Attēlu galerija

• 
  Tartu Universitātes botāniskais dārzs
• 
  Tartu observatorija
• 
  ESTCube-1
• 
  Tartu Universitātes Tautas mākslas ansamblis
• 
  Juridicum