Taurīns

Taurīns jeb β-aminoetānsulfoskābe ir aminogrupu saturoša sulfoskābe, kas sastopama dzīvnieku muskuļaudos. Tā lielos daudzumos ir cilvēka žultī un resnajā zarnā, dažkārt pat sastādot 0,1% no cilvēka ķermeņa masas.^[1] Dažreiz taurīnu uzskata par aminoskābi, kuras sastāvā ir sērs^[2], kaut arī šī savienojuma sastāvā ir tikai aminogrupa, nevis karboksigrupa.

Taurīns
Taurīna molekulas modeļi Taurīna struktūrformula
Citi nosaukumi	β-aminoetānsulfoskābe
CAS numurs	107-35-7
Ķīmiskā formula	C2H7NO3S
Molmasa	125,14 g/mol
Blīvums	1,734 kg/m3
Kušanas temperatūra	305,11 °C

Taurīna nosaukums cēlies no latīņu vārda taurus — 'vērsis', jo šo vielu 1827. gadā pirmo reizi ieguva vācu zinātnieki Frīdrihs Tīdemans un Leopolds Gmelins no vērša žults.^[3] Vērša žults satur ļoti daudz taurīna, kas tur atrodas savienojumā ar holskābi, ko sauc par tauroholskābi. Dzīvnieku organismā taurīns veidojas no cisteīna, tam dekarboksilējoties un oksidējoties.^[4]

Taurīnam ir vairākas būtiskas bioloģiskas lomas. Tas konjugē žultsskābes un darbojas kā antioksidants. Tas ir nepieciešams normālai sirds un asinsrites darbībai, skeleta muskulatūras attīstībai un funkcionēšanai, tīklenei un centrālajai nervu sistēmai.^[5] Taurīna bioloģiskā nozīme ir līdzīga glicīna nozīmei.^[6] Taurīns ir iekļauts daudzos uztura bagātinātājos un enerģijas dzērienos.