Nemiers

Nemiers, arī raizes, bažas jeb trauksme, ir psihisks stāvoklis, emocijas, kam raksturīga vēlme darboties, it īpaši, ja ir nepatīkami apstākļi, kas jāpacieš vai jānovērš. Nemiers no bailēm atšķiras ar to, ka tas rodas, nezinot iespējamo apdraudējumu, bet bailes parasti rodas no zināmām lietām un procesiem. Ilgstošs nemiers var radīt kādu no fobijām.

Noraizējies darba pretendents gaida Lockheed darba interviju, 1940. gads.

Apraksts

Nemiers ir emocija, kurai raksturīgs nepatīkams iekšēja satricinājuma stāvoklis, ko bieži pavada nervoza uzvedība, piemēram, kustēšanās uz priekšu un atpakaļ, somatiskas sūdzības un dziļas koncentrētas pārdomas uz ciešanu simptomiem un to iespējamiem cēloņiem.^[1] Tas ietver subjektīvi nepatīkamas bailes par gaidāmajiem notikumiem.^[2]

Nemiera satraukuma sajūta parasti ir vispārināta un pārmērīga reakcija uz situāciju, kas tikai subjektīvi tiek uzskatīta par draudīgu.^[3] To bieži pavada muskuļu spriedze,^[4] nogurums, nespēja atvilkt elpu, sasprindzinājums vēdera rajonā un problēmas ar koncentrāciju. Nemiers ir cieši saistīta ar bailēm, kas ir reakcija uz reāliem vai uztvertiem tūlītējiem draudiem; nemiers ietver nākotnes apdraudējuma paredzējumu, ieskaitot bailes.^[4] Cilvēki, kas saskaras ar nemieru, bieži vien var atkāpties un izvairīties no situācijām, kas agrāk tādu izraisījušas.^[5]

Lai gan nemieru var uzskatīt par normālu cilvēka reakciju, taču, ja tā ir pārmērīga vai saglabājas pēc attīstībai atbilstošiem periodiem, to var diagnosticēt kā trauksmes traucējumu. Pastāv vairākas trauksmes traucējumu formas (piemēram, ģeneralizēta trauksme un obsesīvi kompulsīvi traucējumi) ar īpašām klīniskām definīcijām.^[6] Daļa no trauksmes traucējuma definīcijas, kas to atšķir no ikdienas trauksmes, ir tā, ka tā ir noturīga un parasti ilgst 6 mēnešus vai ilgāk, lai gan ilguma kritērijs ir mainīgs un dažreiz bērniem var būt īsāks.^[4]

Edvarda Munka glezna "Nemiers"