UMTS

UMTS (no angļu: Universal Mobile Telecommunications System)^[1] ir trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru sistēma, kas nodrošina balss, datu un multimediju pakalpojumus mobilajām ierīcēm. UMTS tika izstrādāta kā GSM standarta pēctece un ir daļa no ITU IMT-2000 standartu saimes.

UMTS ievērojami uzlaboja mobilo datu pārraides iespējas salīdzinājumā ar otrās paaudzes tīkliem, piedāvājot lielāku datu pārraides ātrumu, labāku savienojuma kvalitāti un atbalstu tādiem pakalpojumiem kā videotelefonija, mobilais internets un multimediju straumēšana. Teorētiskais lejupielādes ātrums sākotnējā UMTS versijā sasniedza līdz 384 kbit/s.

UMTS radio piekļuves tehnoloģija balstās uz platjoslas koda dalījuma daudzpiekļuvi (W-CDMA). Tīkla arhitektūra sastāv no radio piekļuves tīkla (UTRAN), kas nodrošina sakarus starp mobilo ierīci un bāzes stacijām, un kodoltīkla, kas apstrādā balss un datu plūsmu un savieno mobilo tīklu ar citiem sakaru tīkliem, tostarp internetu.

Laika gaitā UMTS tika papildināts ar vairākām uzlabotām tehnoloģijām, piemēram, HSDPA, HSUPA un HSPA+, kas ievērojami palielināja datu pārraides ātrumu un efektivitāti. Šie uzlabojumi bieži tiek apzīmēti kā 3.5G vai 3.75G paaudze.

UMTS tīkli tika plaši ieviesti Eiropā, Āzijā un citos pasaules reģionos 2000. gadu sākumā. Vēlāk tos pakāpeniski sāka aizstāt ceturtās paaudzes tehnoloģijas, piemēram, LTE, tomēr daudzās valstīs UMTS ilgu laiku saglabāja nozīmīgu lomu mobilo sakaru infrastruktūrā.