Varakļānu novads

Varakļānu novads (latgaliešu: Varakļuonu nūvods) bija pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Madonas rajona Varakļānu pilsētu un Murmastienes un Varakļānu pagastus. Robežojās ziemeļos un rietumos ar Madonas novadu, austrumos ar Rēzeknes novadu un dienvidos ar Preiļu un Jēkabpils novadiem. Novada centrs atradās Varakļānu pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atradās Latgales vēsturiskajā zemē, tas ietilpa Vidzemes plānošanas reģionā.^[3] 2025. gadā iekļauts Madonas novadā.

Varakļānu novads (2009—2025)
Varakļānu novads
Ģerbonis
Centrs:	Varakļāni
Kopējā platība:[1]	278,0 km2
• Sauszeme:	272,1 km2
• Ūdens:	5,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	2 890
Blīvums (2024):	10,6 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2025. gadā
Teritoriālās vienības:	Murmastienes pagasts Varakļānu pagasts Varakļānu pilsēta
Mājaslapa:	www.varaklani.lv
Varakļānu novads Vikikrātuvē

Teritoriālais iedalījums

Novadā ietilpa Varakļānu pilsēta un 2 pagasti: Murmastienes pagasts un Varakļānu pagasts.

Daba

Novads atradās Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Rietumdaļā stiepās Varakļānu osu grēda.^[4] Derīgie izrakteņi: māls, kūdra.^[5] Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu. Novada rietumdaļu aizņēma Teiču purvs. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominēja augšdevona Franas stāva nogulumi.^[5]

Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.^[5]

Upes

Lielu upju novadā nebija, lielākās — Malmuta, Kažova, Lisiņa, Teicija.

Ezeri

Lielākie ezeri atradās Teiču purvā — Mindaugas ezers (0,4 km²), Lisiņš (0,3 km²), Lielais Murmasts (0,3 km²).

Vēsture

13. gadsimta sākumā novads bija seno latgaļu Jersikas valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās Rīgas arhibīskapijas daļā.^[6] Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā, vēlāk tiešā Polijas pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijā (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta Vitebskas guberņā, ar 1819. gadu tās Rēzeknes apriņķī.^[7] 1949. gadā tika izveidots Varakļānu rajons. 1956. gadā tā teritoriju iekļāva Madonas un Viļānu rajonā. 1962. gadā Viļānu rajonu pievienoja Rēzeknes rajonam, bet jau 1963. gadā Varakļānu pilsētu pievienoja Madonas rajonam.

2009. gadā tika izveidots atsevišķais Varakļānu novads. 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu Rēzeknes novadam. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski Latgalei piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. Satversmes tiesa lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu,^[8] jo Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilstot Satversmei.^[9] 2024. gadā Saeima atbalstīja likumprojektu par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam un 2024. g. 30. jūnijā stājās spēkā likums par novadu apvienošanu, kas notika līdz ar 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Madonas novada domes pirmo sēdi 2025. gada 1. jūlijā.^[10][11]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Pēc CSP datiem.^[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 8 000 —     1935 7 660 −0.11% 1959 6 700 −0.56%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 5 772 −1.85% 1979 5 095 −1.03% 1989 4 970 −0.25%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 4 434 −1.03% 2011 3 560 −1.98% 2021 2 900 −2.03%

• 1897. gadā starp iedzīvotājiem bija 1365 ebreji.

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Varakļānu novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)[13]
1.	Varakļāni	Pilsēta	—	1757
2.	Murmastiene	Ciems	Murmastienes	296
3.	Kokari	Ciems	Varakļānu	85
4.	Silagals	Ciems	Murmastienes	67[14]
5.	Grozas	Ciems	Varakļānu	61[14]
6.	Lielie Leimaņi	Ciems	Varakļānu	61[14]
7.	Stirnienes muiža	Ciems	Varakļānu	59[14]
8.	Inčārnieki	Ciems	Murmastienes	57[15]
9.	Aizkalnieši	Ciems	Varakļānu	55[14]
10.	Puntuži	Ciems	Varakļānu	52[14]

Etniskais sastāvs

Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[16]
Latvieši (2695)			90.3%
Krievi (131)			4.4%
Ukraiņi (64)			2.1%
Poļi (10)			0.3%
Baltkrievi (9)			0.3%
Lietuvieši (9)			0.3%
Cita un neizvēlēta (68)			2.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Latvijas attīstībai	978	64,73	10
Latvijas Zemnieku savienība	307	20,32	3
Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	149	9,86	2

Varakļānu novada pašvaldības administrācijas sastāvā bija šādas struktūrvienības:

• Varakļānu pagasta pārvalde;
• Murmastienes pagasta pārvalde;
• Centralizētā grāmatvedība;
• Saimnieciskā daļa;
• Varakļānu novada Būvvalde;
• Varakļānu novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs - sniedza vairāku valstu pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus.

Tautsaimniecība

Izglītība

Novadā atradās:

• Varakļānu vidusskola;
• Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”;
• Varakļānu mūzikas un mākslas skola.

Sports

Kultūra

Novadā atradās:

• Varakļānu novada muzejs;
• Varakļānu kultūras nams;
• Varakļānu bibliotēka;
• Murmastienes bibliotēka;
• Murmastienes kultūras centrs;
• Stirnienes bibliotēka;
• Stirnienes kultūras nams.

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Varakļānu novadā dzimuši:

• Antons Justs (1931—2019) katoļu bīskaps,
• Boļeslavs Sloskāns (1893—1981) katoļu bīskaps,
• Edgars Eriņš (1986), vieglatlēts,
• Ilmārs Latkovskis (1958), žurnālists, publicists un politiķis,
• Konstantīns Počs (1912—1994), fiziķis un konstruktors,
• Konstantīns Strods-Plencinīks (1908—1999), latviešu rakstnieks, rakstīja latviešu un latgaliešu valodā,
• Osvalds Zvejsalnieks (1944–2022), gleznotājs,
• Pēteris Strods (1892—1960) katoļu bīskaps,
• Rita Strode (1955), politiķe,
• Sandis Ģirģens (1980), politiķis.
• Ieva Kalderauska (1977), žurnāliste

Ievērojamas vietas

Attēlu galerija

• 
  Varakļānu muižas pils
• 
  Teiču purvs
• 
  Stirnienes baznīca
• 
  Varakļānu novada dome
• 
  Varakļānu luterāņu baznīca