Ķēstutis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts[1] (lietuviešu: Kęstutis, baltkrievu: Кейстут, latīņu: Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris 1382. gada 15. augustā). No 1341. līdz 1382. gadam Ķēstutis bija Traķu kunigaitis, bet no 1381. līdz 1382. gadam — Lietuvas dižkunigaitis.
Ķēstutis Kęstutis/Кейстут | |
---|---|
Ķēstuta attēls uz viņa zīmoga (1379) Apliecošais uzraksts: "S[igilum] KYNSTVTTE DVX + DE + TRACKEN" | |
Lietuvas dižkunigaitis | |
1381. gads — 1382. gads | |
Priekštecis | Jagailis |
Pēctecis | Jagailis |
Dzimis | 1297. gads |
Miris |
1382. gada 15. augustā (84—85 gadu vecumā) Krēva, Lietuvas lielkņaziste (Kreva, Smarhoņas rajons, Grodņas apgabals, Baltkrievija) |
Dzīvesbiedre |
|
Bērni |
vismaz 6 dēli un 3 meitas
|
Dinastija | Ģedimina dinastija |
Tēvs | Ģedimins |
Laikā no 1342. līdz 1382. gadam Ķēstutis vadīja vairāk nekā 40 karagājienus uz Livoniju un Prūsiju un atvairīja apmēram 70 Vācu ordeņa un 30 Livonijas ordeņa karagājienus uz Lietuvu. Atkārtoti veda sarunas ar Romas pāvestu (1349., 1351.) un Svētās Romas impērijas ķeizaru (1358., 1373.) par iespēju kristīties, kronēties un atjaunot Mindauga laika Lietuvas karaļvalsti. 1358. gadā Ķēstutis pieprasīja, lai Lietuvai pievienotu Prūsijas (uz ziemeļiem no Prēgeles upes), Kurzemes, Zemgales un Latgales zemes, bet Vācu ordenis tiktu pārcelts uz stepēm dienvidos no krievu zemēm cīņai pret tatāriem.[2]