Eurohpá olmmošvuoigatvuođasoahpamuš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Eurohpá olmmošvuoigatvuođasoahpamuš[1], Eurohpálaš olmmošvuoigatvuođakonvenšuvdna[2], Eurohpá ráđi oktasašsoahpamuš olmmošrivttiid ja vuođđofriddjavuođaid suddjema várás[3], Eurohpa olmmošriektesoahpamuš[4], dahje Eurohpá olmmošvuoigatvuođaid ja vuođđofriddjavuođaid suodjaleaddji konvenšuvdna[2] lea riikkaidgaskasaš olmmošvuoigatvuođakonvenšuvdna man leat dohkkehuvvon eanemusat Eurohpá riikkain. Álgoálgosaš soahpamuša leat dahkan ja dohkkehan dát riikkat mat leat Eurohpáráđi miellahttostáhtan skábmamánu 4. b. 1950. Dál leat 44 vuolláičálli riikka, go Nuorta-Eurohpá riikkat ja Sovjetlihtu ovddeš dásseválddit leat dohkkehan soahpamuša. Suopma dohkkehii soahpamuša miessemánu 1989 ja okta jahki dan maŋŋá dát bođii Suomas fápmui. Soahpamuša dohkkehan riikkat čatnasit dáhkidit láhkaásaheamistis ja vuoigatvuođageavadisttis soahpamušas máinnašuvvon vuoigatvuođat buohkaide, maiddái olgoriikalaččaide geat gullet riikka jurisdikšuvdnii.
Geatnegasvuohta doahttalit olmmošvuoigatvuođasoahpamuša mearrádusaid lea eiseválddiin nugo duopmostuoluinge. Juos ovttaskas olmmoš oaivvilda ahte su vuoigatvuođat leat rihkkojuvvon, dát sáhttá váidalit ášši Eurohpáráđđái gullevaš Eurohpá olmmošvuoigatvuođaduopmostullui. Juos olmmošvuoigatvuođaduopmostuollu gávnnahii ahte dán vuoigatvuođat leatge rihkkojuvvon, duopmostuollu sáhttá mearridit soahpamušriikka máksit buhtadusa dán dihte. Váidalusa gáibádussan lea muđui ahte dát ovttaskas olmmoš lea geavahan ruovttueatnama iežas váidalusvugiid, ovdamearkan Suomas dát lea váidán alimus riektedási rádjái.