Akīda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Akīda (arābu: عقيدة - aqīdah) islāmā nozīmē konfesiju, ticību vai pārliecību. Par akīdah var uzskatīt ticības pamatus jebkurā reliģijā un islāma teoloģijā šis jēdziens tiek lietots, lai apzīmētu parādību, lietu un uzskatu kopumu, kam tic musulmaņi.
|
Musulmaņi pamata uzskatus savā pārliecībā iedala sešos ticības pantos. Visiem islāma novirzieniem tie ir nepārprotami vienādi, jo tie ir rakstīti Korānā.
Atšķirības starp islāma atzariem — šīismu un sunnismu pastāv tikai sīkākos šo galveno sešu ticības pantu skaidrojumos un dalījumos. Piemēram, var atšķirties šiītu un sunnītu uzskati par Dieva rakstura īpašībām vai eņģeļu sūtību, bet neatšķirsies uzskats, ka pastāv viens vienīgs Dievs, kurš sūtījis savus praviešus un, ka cilvēkiem būs jāatskaitās un jāsaņem sods vai atlīdzība Pastarajā dienā.