Baltu reliģija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Baltu reliģija (lietuviešu: Baltų religija) jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās. Baltu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās zemkopībā un lopkopībā, tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības. Baltu zemēs nepastāvēja vienotas reliģijas, garīdzniecības vai svētnīcas. Katrai ciltij un reģionam arī raksturīgi savi dievi. Piemēram, Ūsiņa kults galvenokārt izplatīts starp sēļiem, bet Jumja — zemgaļiem.[1] Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza svētbirzīs. Kuršu zemēs sastopami Elku kalni, bet Lietuvā svētbirzis sauc par elkiem (alka) vai elkvietām (alkvietė). Balti ticēja, ka cilvēki pēc nāves pārmiesojas.
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Baltu reliģija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Baltu reliģija | |
---|---|
Pamati
| |
Svētki
| |
Mūsdienu pagānisms
| |
Lai arī krustnešiem izdevās baltiem uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus. Joprojām svinētās Līgo nakts seksuālie rituāli saistīti ar lauku un lopu auglības nodrošināšanu. Līdz ar akadēmisku baltu vēstures pētniecību, Lietuvā un Latvijā attīstījās arī neopagāniskas reliģijas (Dievturi Latvijā, Romuva Lietuvā), kas, balstoties folklorā un citu indoeiropiešu tautu reliģijās, centās atjaunot seno dievu panteonu un rituālus.
Baltu reliģiju raksturo trīs pamatiezīmes:
- Redzamo debesu objektu pielūgsme. Saule, Mēness, Auseklis ir dievības ar noteiktu uzvedību un atbildības jomām.
- Pozitīva ticība savai laimei un liktenim, par ko galvenokārt rūpējas Laima, taču var palīdzēt arī citi dievi. Tā nav rezignēta padošanās neizbēgama likteņa priekšā.
- Auglības kulta nozīme visās zemnieka dzīves gaitās. Dievi rūpējas par lietu un labu ražu, kā arī mājlopu un sieviešu auglību.[2]