Fēlikss Cielēns
Latvijas rakstnieks, publicists un politiķis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Fēlikss Cielēns (1888. gada 7. februāris — 1964. gada 10. jūlijs) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. LSDSP biedrs. 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda autors. Literārais pseidonīms - M. Baltezers.[1]
Ātrie fakti Premjerministrs, Priekštecis ...
Fēlikss Cielēns | |
---|---|
Latvijas ārlietu ministrs | |
Amatā 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris | |
Premjerministrs | Marģers Skujenieks |
Priekštecis | Kārlis Ulmanis |
Pēctecis | Antons Balodis |
| |
Dzimšanas dati |
1888. gada 7. februārī Ādažu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
Miršanas dati |
1964. gada 10. jūlijā (76 gadu vecumā) Stokholma, Zviedrija |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | LSDSP |
Dzīvesbiedrs(-e) | Maija Cielēna (dzimusi Eliasa) |
Bērni | Izabella |
Profesija | jurists |
Augstskola | Pēterpils Universitāte |
Aizvērt
Cielēns bija Ģederta Eliasa māsas Maijas (1889–1988) vīrs. Viņu meita Izabella Cielēna (1927) dzīvo Zviedrijā, kur vada Ģ. Eliasa fondu.[1][2]